Vasaras vakars rāmi elpoja. Ezera peldvietā kāds plunčājās, citi brida iekšā un ārā vai sēdēja krastā un iztēlojās, kā būtu, ja vasara nekad nebeigtos. Vienubrīd debesis greznojās pat ar varavīksnes vainagu. Tikmēr nelielajā asfaltētajā laukumiņā jau bija sastutēti skaņas pastiprinātāji, kāds izmēģināja mikrofonu gatavību gaidāmajai dziedāšanai, bet pret improvizēto skatuvi vērstās tukšās solu rindas gaidīja atnākam ļaudis. Kā vēlāk izrādījās, nekāda ilgā sēdēšana tajos tāpat nenotika, jo nebija tam laika.
DANČI VAIDAVAS KRASTA ESTRĀDĒ. Edmunda Mitenieka foto