Ar Latgales saknēm Valmierā
BRIGITA BIRKOVA studē sabiedriskās attiecības Vidzemes Augstskolā, tomēr, cik vien iespējams, viņa cenšas izbrīvēt kādu brīdi saviem hobijiem. Lielu lomu viņas dzīvē ieņem dzeja, taču pāri visam viņa mīl savu novadu, savu Latgali.
Kā šajā situācijā paiet tava ikdiena?
Karantīna man ir ļoti produktīvs laiks, jo es paspēju gan izmācīties, gan padarīt dārza darbus, izravēt puķu dobes, palasīt grāmatas. Tāpat interesanti, ka esmu sākusi krāsot ar akvareļu, guaša krāsām. Rakstu dzeju, vienu brīdi, pirms pāris nedēļām, es pēc YouTube pamācības mācījos spēlēt dažādas dziesmas uz sintezatora, kas bija nostāvējis diezgan ilgu laiku neizmantots. Ļoti, ļoti daudz skatos seriālus.
Ieminējies par dzeju. Cik lielu daļu tava brīvā laika aizņem dzejas rakstīšana?
Daru to ļoti neregulāri, man vajag Mūzu, kā visi to sauc. Šobrīd, karantīnas laikā, esmu uzrakstījusi ļoti maz, jo vai nu nav tāds dvēseles stāvoklis, vai nav iedvesmas, vai vienkārši nav laika. Tas tā vienkārši nenāk. Ja godīgi, es neatceros, kad pēdējo reizi kaut ko uzrakstīju, nu tā, kaut ko sakarīgu, nevis četrrindīti. Un arī pirms šīs situācijas man īsti nebija laika, jo bija mācības.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv