Atrast savu iekšējo balsi, kas tad ir tas, kas mums patīk un kas uzrunā!

Pabeigusi Valkā pamatskolu, devusies uz Naukšēniem, kur apguvusi drēbnieces profesiju. Pēc tam ceļš vedis uz Rīgu. Dzīves gaitā pabūts diezgan daudzās Latvijas pilsētās, bet nu jau pēdējos 15 gadus atgriezusies un dzīvo dzimtajā Valkā.

«Esmu pabeigusi Jāņa Cimzes Mūzikas skolu, kurā spēlēju klavieres un apguvu vokālu, domāju, ka tas būs mans virziens, kurā došos tālāk, bet apstākļi sakrita tā, ka neaizgāju mūzikas virzienā. Ar gleznošanu līdz šim man nav bijusi saskare, neesmu šo mākslas virzienu apguvusi nedz skolās, nedz kursos.»

Pirms gadiem četriem pieciem sajutusi sevī, ka neiet savu patieso dzīves ceļu

«Šķita – daru ne to, ko man īsti vajadzētu darīt, un ne to, ko īsti gribu darīt. It kā vienmēr man ir bijis labs darbs un kopumā viss kārtībā. Bet dvēseles balss saka, ka kaut kā pietrūkst, nav piepildījuma sajūtas. Tā aizsākās mans izpētes un pašanalīzes ceļš. Es sāku iepazīt sevi un savu patieso būtību. Sākumā nolēmu papildināt zināšanas jomā, kurā tobrīd darbojos. Sāku studēt mārketingu. Tas šķita interesanti un noderīgi. Pabeidzu Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības fakultāti.» 

Pabeidzot mārketinga studijas, sapratusi, ka zināšanas jebkurā gadījumā noderēs, bet tas neuzrunā tik ļoti, nav dvēselei tas īstais sauciens

«Tajā laikā diezgan aktīvi nodarbojos arī ar sportu. Patika skriet un iet uz trenažieru zāli.  Šķita, ka tas ir mans! Tik ļoti biju aizrāvusies ar to, ka pēc mārketinga studijām pabeidzu fitnesa trenera kursus. Bija atlicis tikai nokārtot gala eksāmenu un dabūt sertifikātu. Un tieši pirms šī nobeidzošā posma uzzināju, ka gaidu savu mazo brīnumu – dēliņu. Līdz ar to nopietnās sporta aktivitātes tika noliktas malā,  visu uzmanību veltot mieram, saudzīgam režīmam un mazulīša gaidīšanai.»

EVERITA PUKINSKA. Intervijas laikā savā gleznu personālizstādē Valkas pilsētas kultūras namā. Ārijas Romanovskas foto