Brigita
Mana apakšīrniece Brigita kādu laiku nav manīta. Laukā debesis burtiski uzgūlušās zemei ar biezu miglu kā tajā filmā, kur Nikola Kidmena domāja, ka ir dzīva, bet izrādījās, ka ir nabaga nelaimīgs spoks ar saviem diviem bērniem, kalpiem un vīru, kurš tieši šādā miglā atklīda no kara un nākamajā dienā nemanīts bija aizgājis miglā atpakaļ.
Ar klusu švīkstu atvelkot naktsaizkarus un ieraugot, kā cauri miglai piesardzīgi laužas blāvi, bet šķietami divreiz lielāki auto lukturi, ienāca prātā sīkas šaubas, vai esmu dzīva, vai varbūt man kā tajā filmā tikai tā šķiet. Kur Brigita? Varētu pameklēt, bet viņai nekad nebija konkrētas guļvietas, turklāt apkure vēl nav pieslēgta, un tādēļ jo dienas, jo kļūst vēsāks, un Brigitai maitājās garastāvoklis – viņa kļuva aizvien lēnāka un drūmāka.
Brigita ir muša. Nevis šāda tāda muļķe, kādu ir miljoniem, un arī ne no tās sugas ar zaļganzili spīdīgo muguru un ārkārtīgi zemu morāli. Nē! Viņa ir vidēja izmēra saticīgas dabas diezgan inteliģents radījums, kas neapgrūtina ar savu klātbūtni un prot atrast piemērotu brīdi saziņai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv