Dzīve savīta ar mūziku
Domāju, ka valmierieši ar cilvēku-orķestri MĀRTIŅU ROZIŅU nav jāiepazīstina. Viņš Jaunatnes centrā «Vinda» bērniem un jauniešiem vada muzikālos pulciņus, arī vokālos ansambļus Matīšos un Plāņos, rūpējas par muzikālo pavadījumu dažādos pasākumos un dzīves notikumos.
Mārtiņš pārvalda vienam cilvēkam diezgan iespaidīgu skaitu mūzikas instrumentu. Sarunā arī atklājas, ka viņš nospēlēt var visu – sākot no klasikas, beidzot ar tautā iemīļotām dziesmām. Uz šīs nots aicinājām Mārtiņu uz sarunu jūnija «Valmierietī».
Mārtiņ, vai tu esi valmierietis?
Jā. Pēc papīriem esmu dzimis Cēsīs, pēc tam esmu dzīvojis Apē, tad no 1979. gada Matīšos un no 1983. gada Valmierā. Sirdī sevi uzskatu par valmierieti.
Kāds ir tavs ceļš mūzikā?
Ticamākais, ka inficēšanās ar mūziku notika jau Apē, bērnudārzā. Jāsaka, ka man abi vecāki ir muzikāli, tēvs bija mūzikas skolotājs. Tā nu gadījās, ka mājās bija klavieres, vecākais brālis Gints tika deleģēts uz mūzikas skolu un tā es astē tiku līdzi. Saprotams, tajos laikos nebija nekādu viedierīču, bet man bija klavieres, brīvajā laikā varēju meklēt pareizās notis. Bērnudārzā izlaidumā bija pat pirmais koncerts, kur spēlēju suņu polku.
MĀRTIŅŠ ROZIŅŠ. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv