Gribas taču, lai ir «kā pie cilvēkiem»
Ziņa par pasaulē plaši izplestā zviedru mēbeļveikalu tīkla ienākšanu Latvijā izraisīja plašu emociju gammu – no IKEA preču cienītāju gluži loģiskās sajūsmas līdz pat sapīkumam un neērtības sajūtai dažādu mediju klāstītos un apkopotos viedokļos. Netīkami vērot, ka tikai tādā veidā – ar starptautiskās tirdzniecības brendu klātbūtni mūsmājās – daļā sabiedrības spēcinās ticība, ka Latvija kļūst par «lielāku», «īstāku», «pareizāku» Rietumu pasaules sastāvdaļu.
Tādos brīžos daudzos latviešos ne saukta, ne lūgta izlien prāta dziļumos rūpīgi izkoptā savas (un savas tautas, savas valsts) mūžīgās otršķirības apziņa: tad nu arī mūs beidzot atzinuši par «baltajiem cilvēkiem»... Kādu brīdi varēsim izjust maldīgu pārākumu pār lepnajiem ziemeļu kaimiņiem – Igaunijā «sava» IKEA veikala vēl nav. Varbūt nebūs pat ilgi, jo divi milzonīgi iepirkumu centri atrodas pie Helsinkiem, ko ar Tallinu savieno ērta prāmju satiksme.
Līdzīgu ažiotāžu pirms dažiem gadiem pie mums izsauca cita – arī zviedru, tikai drēbju – veikalu ķēde H&M. Toreiz, klausoties šī zīmola fanātus, varēja domāt, ka Latvijas cilvēkiem līdz tam vispār nav bijis nekādu iespēju kaut cik pieklājīgi apģērbties. Taču līdz ar «leģendārā» veikala atvēršanu visa jūsma par modes precēm ātri vien izplēnēja, iestājās tipiska patērētāju reakcija – «paēdušās pelītes rūgto miltu» efekts.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv