Koalīcijas politiķu pašpārliecinātība atgādina 2006. gada sākumu un Aigara Kalvīša tīksmināšanos par iestājušos trekno septiņgadi. Tagad «zaļie zemnieki» rokrokā ar nacionāļiem un lupatdeķa Vienotību pošas lepni mesties bedrē, kuras dibenā klājas oranži pīšļi. Ar tādu uzvedību tiek dāvātas krietni pamatotākas cerības «liberastu» smalkmaņu vai citu baltroču nīkuļpartijām.
Protams, latviešiem – vairāk gan vēlētājiem – piemīt dīvains talants visu iegūto politisko pieredzi aizmirst, uz katrām vēlēšanām ejot kā baltām lapām. Lai nu kā, bet vismaz premjeram vajadzētu atcerēties kādreizējo visvarenības skurbuli un vēlākās rūgtās paģiras. Galu galā viņam pašam tomēr izdevās – un pat diezgan brīnumainā kārtā! – no šīs pīšļu bedres izkārpīties.
Mārim Kučinskim, Augustam Brigmanim, Arvilam Ašeradenam, Kasparam Gerhardam utt. vajadzētu izberzēt svētku salūtā apžilbušās acis un pamanīt: šis gads iesācies ne tikai ar tīksmināšanos par iespaidīgo iekšzemes kopprodukta kāpumu. Savas ēnas puses jau uzrāda nodokļu «reforma», savukārt «e-veselības» obligātā ieviešana vispār izvērtās par tehnogēno katastrofu tiem cilvēkiem, kas nevarēja laikus saņemt nepieciešamos medikamentus.