«Jēru klubā» iepriekšējo reizi paviesojāmies augustā, kad vēl bija aktīva tūristu sezona. Tagad «Liesma» devās noskaidrot, kā viņiem klājas pašlaik. Pagalmā mūs sagaida saimniece ILZE MITĀNE ar ganu suni Simbu, uzreiz dodamies apskatīt aitas ar jēriem.
Tiklīdz pieejam pie sētas, kur uzturas aitas ar jēriem, tā uzreiz klāt jērs. Ilzei par viņu ir īpašs stāsts, kuru smejoties stāsta: «Tas ir Čurugalva. Var teikt, ka esmu viņu izbarojusi ar pudelīti, jo viņš negrib liekties aitai pie pupa. Tas viņam ir par zemu… Regulāri bāzu viņu apakš aitas, rādīju to zemo pupu, bet nē! No pudeles paēst cita štelle – tur nav jāpieliecas. Viņš auga un ar laiku iemācījās zagt citām aitām pienu no aizmugures, lai nav uz ceļiem jātupstas. Nu, un, ja čiepj no aizmugures, tad virsū uz galvas līst silts lietus! Un viņš visu ziemu staigāja ar smirdīgu, dzeltenu galvu. Tagad jau mazliet ir izskalojies pa lietu. Tādi jēri šad un tad gadās, neko darīt. Ja es nenāktu barot ar pudelīti, tad viņi, visticamāk, neizdzīvotu pat pirmo dienu. Ir vēl viens jērs, kurš ļoti labprāt nāk klāt, viņam patīk, ka viņu papaijā, pamasē vilnu. Ēst viņš nav ieinteresēts, viņu vajag paijāt. Mēs jau smejamies, ka aug tūristu jērs, jo parasti gan jēri izvairās no cilvēkiem.
KĀ NU JĒRU KLUBĀ BEZ JĒRIEM! Ārijas Romanovskas foto