Kultūra un izklaide

vai justu mums tad sirds? – dzejolī «Ticība» pirms vairāk nekā 100 gadiem jautā dzejnieks Jānis Poruks.

Trešās adventes vakarā, 15. decembrī, kanālā TV3 noslēdzās talantu šovs «Ir talants!», kurā uzvaras laurus plūca 14 gadus vecais valmierietis Mariuss Grencis.

2024. gada 7. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās XXVIII stāstnieku konkursa «Teci, teci, valodiņa» fināls, kas pulcēja jauniešus no visiem Latvijas novadiem.

15. decembrī plkst. 17.00 Valmieras Kultūras centrā aicinām sildīt sirdis un būt kopā ar koriem Ziemassvētku koncertā «Sirds skan Ziemassvētkos». 

Laikā, kad modernais laikmets ar tehnoloģiju brīnumiem paņem gandrīz visu cilvēka uzmanību un uztur tādu dzīves tempu, kas neļauj apstāties un rautin rauj uz priekšu, ir vēl tomēr pasaulē lietas, kas atveldzē sirdi. 

Kocēnos raža nenāk viegli

Kocēniem bija iegadījusies tāda likteņa loze, ka kolhozam bija Ļeņina vārds, tālab kolhozs ar tik lielu nosaukumu, saprotams, ne tikai nedrīkstēja citiem palikt iepakaļus nevienā jomā, bet vajadzēja būt priekšgalā.

5. decembrī VAS «Latvijas Loto» tirdzniecības vietā Valmierā, Rīgas ielā 39, atklāta izstāde «Mūsu pašu vērtības», kas atspoguļo daļu no Simtgades loterijas mākslas kolekcijas.

Skaņkalnei trīs izdevumi

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. To var secināt arī par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem mūsdienās, kuru idejiskie priekšteči, kā izskatās, ir agrākie kolhozu, izpildkomiteju, pagasta padomju u.tml. izdevumi.

Balvas par mūža ieguldījumu skatuves mākslā Dailes teātra aktrisēm Lidijai Pupurei un Ilzei Vazdikai pasniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, sakot paldies ne tikai savā, bet visas Latvijas un teātra skatītāju vārdā. 

Sestdien Valmieras teātrī notika tradicionālā «Spēlmaņu nakts» apbalvošanas ceremonija.

Ir diezgan grūti aptvert Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīva apjomu, kur glabājas mūsu valsts drukātie dārgumi.

Šovasar Japānas delegācijas sastāvā Valmieras novadā viesojās divas Japāņu uzņēmējas – Kayo Yakumaru, kafejnīcas ZEN īpašniece, un Hisako Fujibayashi, kurai pieder veikaliņš UPE.

Skolu pirmsākumi Latvijā ir 17. gadsimtā, kad Lielvidzemes ģenerālgubernators ierosina katrā draudzē uz daļas ķestera zemes atvērt un uzturēt skolu. 1694. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI izdod īpašu pavēli katrai baznīcas skolai dāvināt arklu1 zemes, kas bija arī alga skolotājam. Rūjienā draudzes skola celta 1687. gadā. 

Dzīve ir mirdzēšana, tā valmieriete Tamāra Skrīna.

Līdztekus Valmieras novada un Gīterslo apgabala 30 gadu ilgajai sadarbībai, kas līdz šim notikusi sociālajā, veselības aprūpes, izglītības, kultūras, mākslas, ugunsdzēsības u.c. jomās, kļūstot par vienu no pozitīvākajiem piemēriem Latvijā divu valstu rajonu sadarbībā, klusi, lietišķi, bet sirsnīgi un nepārtraukti ir noritējusi vēl kāda sadarbība, kurai līdzīgas, ļoti ticams, Latvijā nav. 

Pašā Valmieras centrā, Garā ielā 10, ir mīlīga izmēra sarkanu ķieģeļu ēka, kas savā mūžā ir devusi pajumti dažādiem rosīgiem ļaudīm un nupat atkal restartējusies jaunai kārtībai.

Septembrī Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu koris «Skan» (mākslinieciskā vadītāja Irēna Zelča, diriģents Rūdolfs Bērtiņš) sāka 25 gadu jubilejas sezonu un jau tradicionāli atklās to ar koncertu «Nāk rudens apgleznot Latviju» Dikļu Kultūras centrā 26. oktobrī plkst.16.00.

16. oktobrī Rūjienas Kultūras centrā risinājās Valmieras novada Kultūras forums.

Jau vienpadsmito gadu Mazsalacas Kultūras centrs rīko metodiskos seminārus kultūras centru vadītājiem un kultūras darba organizatoriem.

Nupat septembra beigās Naukšēnos pirmizrādi piedzīvoja trīs īsfilmas par vietējās apkaimes teikām un nostāstiem.