Mīlestība iet pa priekšu...

Sanācis, ka tieši Rokko bijis Ingrīdas pirmais šī gada pacients. «Bija 2. janvāris, un man vajadzēja braukt uz darbu. Atnācām ātrāk, uzcēlu savu puisīti uz kušetes, viņš kā kārtīgs pacients izstiepās visā garumā un ļāvās, lai es viņu tā kārtīgi izmasēju, viņam tas pat ļoti patika. Patiesībā Rokko visā mums ļaujas — ķemmēties, austiņas tīrīt, arī nofrizēt.»

Tā skaistumkopšana arī izstāžu dēļ. «Agrāk frizēties vedām uz Rīgu, arī Valmierā, bet mūsu puisītim tik ļoti tas nepatika, viņš negribēja divas stundas mierīgi stāvēt, tāpēc nolēmām šo darbu uzņemties pašas. Iepriekšējā reizē gan bijām ļoti uztraukušās, kā mūsu friziera prasmi izstādē novērtēs, bet Rokko dabūja CAC jeb čempiona kandidāta titulu. Tā ka viņš tagad ir mūsu cacītis. Un mūsu luteklītis!»

Ar izstādēm gan Rokko saimnieces neaizraujoties, bet, tā kā sunītis ir ar papīriem un arī atbilst visiem kritērijiem, Valmierā tās tiekot apmeklētas — plezīra pēc, lai paskatītos uz citiem un varbūt arī kādu titulu nopelnītu.

Pašlaik Rokko ir 2,5 gadus vecs. «Kad viņu nopirkām, sunītim bija četri mēneši, un tieši decembrī tieši šādā laikā, kāds ir pašlaik. Katru gadu svinam Rokko jubileju. Kāpēc tieši spaniels? Jo mammas māsa dzīvo Īrijā, un viņai ir tieši šāds sunītis. Bijām viņu ļoti iemīļojuši. Varbūt visas šķirnes nianses neizvērtējām, bet, manuprāt, galvenais, lai sunītis būtu labestīgs,» spriež Annija.

Stāsta Ingrīda: «No rīta mums ir neiztrūkstošs rituāls — ilgi bučojamies, izrunājam, ka mammīte ies uz darbiņu, pelnīs naudu, lai varētu Rokko nopirkt gardumus, ka Rokko tagad jāgaida. Mēs visi runājam ar viņu kā līdzīgs ar līdzīgu, nevis kā ar suni. Kad ir kādas viesības, pie apaļā galda krēsliņš tiek nolikts arī Rokko jaunskungam. Un viņš ļoti akurāti sēž, neko bez atļaujas no galda neņem, lai arī uz galda deguna galā stāv karbonāde.»

IZSTĀDĒ kopā ar saimniecēm Ingrīdu (no labās) un Anniju. Foto no personiskā arhīva