Mūžizglītības koordinatoru loma pašvaldībās pieaug

Cilvēki, kuri nonāk šādā situācijā, kļūst par «neredzamajiem» un bieži vien ir zaudēti darba tirgum, kamēr gan valdība, gan uzņēmēji pastāvīgi uzsver darba roku trūkumu. Tāpēc tiek meklēti ceļi, kā šos iedzīvotājus sasniegt, uzrunāt un atgūt, un viens no perspektīvākajiem virzieniem ir mūžizglītība, digitālās un finanšu pratības uzlabošana.

Izgaismojas biedējoša aina

Sociālās atstumtības risks Latvijā skar 369 tūkstošus jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Salīdzinājumā ar abām pārējām Baltijas valstīm Latvijā situācija šajā jomā ir vissmagākā, jo Igaunijā minētajā vecuma grupā šim riskam pakļauto iedzīvotāju daudzums ir 18,9%, bet Lietuvā – 20%, atzīts Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA veiktā pētījumā. Tajā tika padziļināti analizēti specifiski dzīves kvalitātes faktori, kas netiek atspoguļoti tradicionālos statistikas datos, piemēram, izvērtējot tādus faktorus kā finanšu pratība, uzvedība konkrētās situācijās u.c. Pētījumā, ko veidoja 91 aprakstošs un specifisks jautājums, piedalījās 4560 respondentu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.