Nams vairākām paaudzēm

Laimējas, jo kopā ar viņu ir topošā kultūras nama projekta autors Dz. Driba, Kultūras ministrijas kapitālās celtniecības daļas priekšnieks J. Salmiņš un rajona kultūras nodaļas vadītājs A. Ramanis. Rit saruna par telpu krāsošanu. To paredz uzsākt augustā. Izlemts: krāsojums būs gaišs, dzīvespriecīgs. Lielajā zālē zaļā krāsa labi harmonēs ar gaišajiem ģipša plākšņu griestiem un baložpelēko aizkaru. Vestibils iesarkans, arī kāpņu telpas sarkanīgas. Skatuve būs gaiša. Kultūras nama logi no iekšpuses dzeltenos un oranžos toņos. Otrā stāva grīda sarkana, gaitenis iezaļgans. Četras pulciņu nodarbību telpas dzelteni violetas, zīmēšanai –– pelēka. Pelēkā un smilšu krāsā arī aktieru telpas un saimniecības kāpnes. Trešajā stāvā plašs gaitenis: lieliska izstāžu vieta. Grīdas zaļas, sienas –– iepelēkas. Lielā zāle 24 x 24 metri, griesti augstākajā vietā 7 metri. Zālē 790 vietu, tajā var ietilpt pat 900 apmeklētāji. Lielākā nepieciešamībā zālei var pievienot dejotājiem paredzēto foajē telpu. Ikdienā zāli no tās atdalīs sešas saveramas durvis. Pirmajā stāvā vēl garderobe un no foajē ar stikla sienu norobežota kafejnīca.Anna Ivbule ir Rīgas Politehniskā institūta 1963. gada absolvente, šis ir viņas pirmais projekts. Gribējusi darbu  paveikt jau 1965. gadā. Tā arī būtu, ja laikus piegādātu materiālus. Nesen, piemēram, atsūtīts ozolkoka parkets, bet tas domāts klāšanai uz dēļu pamata, taču nama pamatā bitums. Tāpēc simtiem kvadrātmetru jāpārstrādā. Līdzīgu nelaimju bijis daudz. Sarunas turpinās uz jaunceltnes jumta. Kultūras ministrijas kapitālās  celtniecības daļas priekšnieks J. Salmiņš atceras: kad vadījis Valmieras kinoteātra celtniecību, daudzu  jaunceltņu vietā bijušas drupas. Tikai drupas. Viņa atziņa: top skaista pilsēta. Arhitekts Dz. Driba saka: viņa projekta pirmā realizācija ir Valmierā. Citviet top jau vairāki tādi, jo tas ieskaitīts Vissavienības tipveida projektos.