Ņemam dzīvi vienkāršāk!

Šoreiz sarunājos ar Judīti caur WhatsApp lietotni, izmantojot videozvanu, un to ieteica Judīte pati. Sākumā viņa man izrādīja, kā izskatās šī Viesistaba. Judīte stāsta:

«Šobrīd šeit pārsvarā notiek mājmācība. Ārkārtējās situācijas sākumā vīrs šeit nāca un nedēļu strādāja, tad bērni saprata, ka šeit ir labi mācīties, un vīram nācās braukt uz darbu. Vispār gan šī ir mana viesistaba, bet mēs te visu sadalām. Šobrīd esmu aizrāvusies ar mezglošanu. Sāku tikai ar to, ka vēlējos iemezglot piecas pudeles.» Judīte rāda un stāsta, ka «vienā auklas rullī ir 400 metri, esmu izmezglojusi divus ruļļus, vienu melnā un vienu kapučino krāsā». 

«Šis pavasaris man bija labāk saplānots, kā nevienu citu gadu ar meistarklasēm. Aizbraucu uz Rīgu, tur iepirku materiālus – samta lentes, krellītes, pērlītes, akmeņus, pusdārgakmeņus. Tad pienāca tā valsts īpašā nedēļa, pārcēlām meistarklases, tad pārcēlām vēlreiz, tagad vairs nepārceļam, skatīsimies, kas notiks tālāk. Tā pusotra nedēļa bija emocionāla visai ģimenei. Man mājās ir trīs vīrieši. Vīram arī bija jāpaņem atvaļinājums. Tajā brīdī jutu, ka tonuss krītas mums visiem. Tad padzirdēju, ka puikas runāja par štābiņu kokā, viņi to jau kādus divus gadus prasīja. Teicu viņiem, lai iet un sameklē, kurā kokā to celsim, lai izvēdina galvu. Koku atrada un to štābiņu mani vīrieši kādu nedēļu meistaroja. Tagad bērni tur iet un spēlējas ar Lego. Par šo štābiņu viņi saka, mammu, tā ir pati labākā mājiņa, tur viņiem neviens neliks mazgāt grīdu. Ar štābiņa būvēšanu mēs ģimenē dabūjām atpakaļ to tonusu, jo, kā Oļegs Auzers saka, «visvieglāk ir saslimt, ja tev ir zems emocionālais tonuss». 

Judītei galvā bija doma – «veidot dekorācijas, ka tu vari iet mežā, neko nebojājot, izdekorēt un taisīt foto sesiju. Nemācēju tikai to noformulēt. Vienu dienu to visu sazīmēju uz papīriņa, sanāca četras lielas dekorācijas, dažām jau viss ir gatavs un dažas vēl jāuzlabo, vīram lūgšu palīdzību. Tās būs tik lielas, ka varēs ielikt mašīnā, vest līdzi uz pļavu vai kur citur un fotografēties. Izmantot fotosesijām.»  Šajā laikā ir jāmainās, stāsta Judīte: «Pirms tam gatavoju ēst divreiz dienā, tagad četras reizes dienā. Man patīk taisīt ēst. Ir pavasaris, un mani bērni ēd nātres, vienkārši aumaļām, es tās maļu ar mango, taisu arī nātru pesto ar saulespuķu sēklām, zemesriekstiem, svarīgi ir pielikt klāt garšīgu sieru, baziliku un timiānu.» 

Judīte izsaka sirsnīgu pateicību Kocēniem par to, ka viņas jaunākais dēls vienreiz nedēļā saņem paciņu ar pārtiku: «Esam saņēmuši jau divas pakas. Pēdējā bija pārtika, ko ražo tieši Kocēnu novadā. Cik labi, ka Kocēni šādu iespēju piedāvā, paldies viņiem, mēs izmantojam šādu iespēju. Domāju, kā lai pasaka paldies, un, kad to pirmo pārtikas paku atveda, es izgriezu sirsniņu no tās lapas, uz kuras ir uzrakstīts, kādi produkti ir maisiņā. Sirsniņas fotogrāfiju ieliku Facebook lietotnē. Par šo paciņu arī bērns jūtas labi, un viņš plāno, kā pagatavot savus produktus.»

Šobrīd līgavām iet grūti, bet Judīte domā: «Ja es būtu viņu vietā, tad es laulātos. Jo tu jau esi pirms kāda laika pieņēmis to, ka laulāsies, piemēram, šogad aprīļa beigās. Tev galvenais cilvēks ir pie sāniem, ar viņu tev ir jālaulājas. Kopā ar visiem kāzas nosvinēsiet pēc gada – kāzu jubilejā.» 

Judīte joprojām taisa kroņus: «Pa šo laiku uztaisīju kroni līgavai, bet viņa vēl domā, vai laulāsies datumā, kuru jau pirms kāda laika izlēmusi.

Kronis izvēlas savu nēsātāju. Ir dāmas, kuras atbrauc uz fotosesiju, uzvelk kroni galvā un pēc tam par to ir aizmirsusi, aizgājusi līdz mašīnai un tur pamanījusi, ka galvā ir kronis. Ir arī dāmas, kuras pēc fotosesijām otrā dienā zvana un prasa, cik maksā konkrētais kronis. 

Beidzot man pašai ir savs kronis ar kļavu ziedu krāsu. Man ir pat kokle kļavu ziedu krāsā. Tie ir vieni no maniem mīļākajiem ziediem, un tieši tagad zied kļavas. Lauriņa mani sadzirdēja, jo vēlos fotosesiju ar kļavas ziediem, vīrs mani sadzirdēja. Es žāvēju kļavas ziedus, pagājušajā gadā bija pāri pa trīs spaiņiem.» 

Judīte pastāstīja, kas ir Lauriņa. «Laura Strautiņa, brīnišķīga fotogrāfe, kurai vēlos pateikt lielu paldies. Viņa prot parādīt, kā jūtos un kas man patīk. Viņas fotogrāfijas ļoti palīdz Viesistabai.» Runājot par kokli: «Tā man ir jau otro gadu. Neesmu tā ideālā skolniece, kurai iet ātri, man iet lēni, bet, kad es iemācos, tad varu nospēlēt. Man vajag to laiku izgaršot. 

Dēls spēlē bungas, un mājmācībās viņam bija uzdevums spēlēt instrumentu un iedziedāt. Piedāvāju viņam, ka uzspēlēšu ar kokli akordus un viņš dziedās. Dēls piekrita. Pateicoties mājmācībām, mēs abi to izdarījām, ikdienā nebūtu iedomājusies. Šo videoierakstu mums vajag saglabāt. Tas ir liels pluss mūsu ģimenei.»

Judīte ļaujas notikumiem, nesen tapa fotosesija un videoklips ar X Faktora trešās sezonas uzvarētāju Elīnu Gluzunovu. Elīnai galvā bija Judītes darinātais kronis, videoklips tika filmēts Viesistabā. «Tas būs skaists pārsteigums 4. maijā, ko varēsim redzēt TV3 televīzijā.  Elīna ir tik pozitīvs cilvēks, kura dod arī citiem savu  enerģiju, tāda māte devēja. Viņa dzied tā, ka man pat tirpiņas skrien pa ķermeni.»  Piedzīvojumi ik pa laikam notiek Judītes dzīvē: «Pagājušajā nedēļā Instagram lietotnē mūziķis Intars Busulis bija izveidojis tiešraides video, kuru vēroju. Pēkšņi skatos, ka man uz Viesistabu, jo Instagramā esmu ar Viesistabas kontu, zvana Intars Busulis. Par to ļoti izbrīnījos, tie bija zili brīnumi, jo viņa tiešraides video vēroja 215 cilvēki, no kuriem viņš piezvanīja tieši man. Pirmais, ko viņš teica, tiešraides zvanā ieraugot manu Viesistabu: «Esmu nokļuvis Pinterestā!» Savukārt es skaļi iesaucos: Busuli! Biju apmulsusi, jo nezināju, ka tā var izdarīt. Papļāpājām nepilnas 10 minūtes. Sajutos kā pirmajā randiņā, kad puisis ar meiteni runā visādas muļķības.»

Sarunas nobeigumā Judīte ar smaidu saka: «Man ir sajūta, ka maijā es strādāšu, nezinu, kā, bet strādāšu.»

JUDĪTE BUKŠA. Izsapņotajā fotosesijā ar kļavu ziediem Vies­istabā. Lauras Strautiņas foto