Nepamanītie vai aizmirstie Kangaru ozoli
Kad ir ierobežota iespēja tikt līdz tālām zemēm, daudzi meklē pastaigu takas Latvijā un arī atrod līdz šim ievērību maz nopelnījušas vai piemirstas dabas vērtības. Tā Facebook pamanījām burtniecieša Jāņa Bikšes fotogrāfijas, kurās viņš pēc pārgājiena ar ģimeni gar Sedas lejasteci bija fiksējis dižos Kangaru ozolus.
Ieinteresējāmies. Lai par šiem maz cildinātajiem kokiem pastāstītu arī «Liesmas» lasītājiem, pēc Jāņa norādēm braucām tos skatīt.
No Burtnieku – Rencēnu ceļa aiz Eniņiem pa kreisi nogriezāmies uz ceļa, kas ved līdz Silzemnieku kādreizējās zāles miltu fabrikas graustam (Sic transit gloria mundi!). Tālāk bija jābrauc pa labi, lai pēc pārsimt metriem pa kreisi nogrieztos uz ceļa, kas cauri pļavām ved līdz pat Sedai. Tur garām tiltam pāri Buļļupei ceļš turpinājās pa kreisi līdz pat tiltam pāri Sedai, kura tuvumā izliktās zaļās ozollapiņu zīmes jau vēstīja, ka arī te ir daži dižkoki.
AR APLIECINĀJUMU PAR DIŽKOKA STATUSU. Uz jau aprūsējušas plāksnes latviešu un krievu valodā rakstīts «Kangaru dižozols». Tas vien liecina, ka padomju gados šim kokam apkārtmērs bija vismaz 5 metri, ko tajā laikā prasīja noteikumi par dižkokiem. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Kā pie šiem ozoliem var aizbraukt no Rūjienas puses?
No Rūjienas Vecates virzienā pa lielceļu līdz Paipusa krustojumam. Pēc norādes uz Sedas laivu bāzi, pa meža ceļu līdz T veida krustojumam ar jauno mežinieku ceļu. Pa labi, pēc apmēram 100m kreisā pusē būs redzams vecais laivu bāzes ceļš. Nav braucams, kājām pa to cauri mežam apmēram pāris km (varbūt mazāk) līdz Kangarīšu mājvietai. Tad turpat jāskatās.