Novembris, mūsu likteņmēnesis
Reiz, kā rakstīja jūsmīgs amerikāņu publicists, tās bija «desmit dienas, kas satricināja pasauli». Tik tiešām satricināja — atstājot dziļas un asiņainas pēdas visā XX gadsimta vēsturē. Taču kreisera Aurora šāviens ne tikai iesāka boļševiku apvērsumu — tas šķietami paradoksāli deva starta signālu latviešu neatkarības centieniem.
Jau tā paša 1917. gada 29. novembrī Valkā — vācu karaspēka vēl neokupētajā Latvijas teritorijā — sākas Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšana. Jurista un sabiedriska darbinieka Voldemāra Zāmuela vadībā tā sev izvirzīja galvenos veicamos darbus: Latvijas Satversmes sapulces sasaukšana, autonomijas projekta izstrādāšana, Latvijas teritoriālā apvienošana, ārvalstu informēšana.
Nākamais lielais ārējais impulss mūsu valsts veidotājiem jau ir Vācijas revolūcija, kas sākās 1918. gada 3. novembrī, un tās iespaidā 11. novembrī noslēgtais pamiers Pasaules kara Rietumu frontē. Sakautie okupanti steidzās pamest iekaroto Latviju, atzīstot neatkarīgas valsts veidotāju pilnvaras uzņemties atbildību par mūsu zemi un piešķirot palīdzību neizbēgamajai cīņai ar tautiešiem — boļševikiem.