Latvijā joprojām darbojas tikai viens šāds ciemats, kur milzīgu atbalstu saņem cilvēki ar nopietnu invaliditāti, garīgiem attīstības traucējumiem. Pie jums ciemojas, jūs apbrīno; kāpēc neviens neseko piemēram?
Vaina ir domāšanā. Vai cilvēks ir gatavs dzīvot kopienā, atejot nost no privātīpašuma, no savas telpas? Ja varu rēķināties ar savu laiku, tad to organizēju, kā gribu. Bet būtība jau ir vērtībās. Ir vērtība labiekārtota māja, ģimene un divi, trīs bērni, arī laba mašīna, kuru atkal nomaina pret jaunu, lai nenoveco. Mēs varam izvēlēties, kur ielikt savu potenciālu. Var aizbraukt uz Jūrmalu un apraudzīt, kādi tur īpašumi, un saprast, cik vērtības var būt dažādas.
Tu saki, ka vērtība ir pati zeme un katrs cilvēks, katra dzīva būtne uz pasaules.
Kāda ir attieksme pret zemi? Tā nav objekts, no kura mēs pēc iespējas vairāk varam dabūt laukā. Tad darbiem nav klāt dvēseles. Zeme ir dzīva būtne, un mani priecē apziņa, ka varu tai dot. Esmu īsta pilsētniece, bet jau bērnībā sapņoju, ka dzīvošu laukos. Es domāju, ka kopienā ir mūsu spēks. Un to ir svarīgi atcerēties, runājot ne tikai par ciematu, bet dzīvi, pasauli, sabiedrību kā vienu veselumu. Dzīve ir tāda, kāda ir, tajā būs pozitīvas un negatīvas lietas, un ar savu attieksmi tās barojam. Man vienmēr bijis svarīgi redzēt, kas paliek aiz manis. Ne tikai darbos, bet kādas ir mūsu darbošanās sekas. Ir cilvēki, arī mūsu darbinieki, kas te atnāk un paliek, ir tie, kas sajūt, ka sevi izsmēluši, un iet projām. Tas ir godīgi. Tā ir atbildība ne tikai pret citiem, bet arī sevi. Visu laiku tu nevari būt dampis, kas dodas uz priekšu. Ir jāsajūt brīdis, kad jāiziet laukā pasmelties spēku, ja vēlies pozitīvo vairot.
Dzīvot «Rožkalnos» tu izvēlējies pirms teju desmit gadiem. Kas ir mainījies?
Es pati, es tā ceru (smejas). Un tā ir normāla attīstība, cilvēcības attīstība.
Jūti, ka plašāka sabiedrība joprojām mēdz ciemata jauniešus izstumt, jo neprotam pieņemt?
Jā, sabiedrība nav gatava.
NEVIS SŪKSTĪTIES PAR NEPAREIZO, nospiedošo, bet cilvēka pienākums ir iztaisnot muguru un iet, un darīt, kā vajadzētu. Ja zini, kā vajadzētu, tad sanāk, – tā «Camphill» ciemata «Rožkalni» valdes priekšsēdētāja Ieva Zunda. Jāņa Līgata foto