Par Eiķeni, kura Gaujai ūdeni zog
Kad, lai attālinātos no drūzmas, nu biežāk dodamies «pie dabas krūts», varbūt ir vērts skriet ne tikai uz jau populārām takām un vietām, bet lūkoties arī uz piemirstajām.
Mums taču ir arī iespēja kaut pārdomās nedaudz ceļot atpakaļ laikā un vēsturiskā varbūtībā. Šajā ziņā man mieru nedod viena no Burtnieka, manuprāt, arī galvenajām upēm – Eiķene. Kā man atgādināja burtniecietis Jānis Bikše, zviedru laiku kartēs šai upei vēl ir Lakstenes vārds. Taču laikam gan nekad vairs neuzzināsim, kā šo un arī citas ezerā ietekošās upes ir saukuši šajā novadā dzīvojošie lībieši, kuri arī pašu ezeru par Astigjervi godājuši.
Salaca un Rūja ir aprakstītas, pat dzejā cildinātas. Par Briedi (kādreizējo Līdaci) un Sedu arī daudz kas teikts. Taču Eiķene pat dažādos teritorijas plānošanas dokumentos ir tikko pieminēta un arī galvenokārt vien tādēļ, ka pie tās ietekas Burtniekā ir dabas liegums «Burtnieku ezera pļavas».
EIĶENE. Iztaisnota, gultnē savaldīta, tā nes ūdeņus uz Burtnieku no Ķoniņu purva. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv