Par Kurzemes cietoksni leģionāra acīm
Šoreiz Vīru lietās par pavisam skarbām tēmām. Latviešu leģions, karš, ievainojumi...
Nupat 29. janvārī apaļu 100 gadu jubileju nosvinēja viens kārtīgs latviešu karavīrs ULDIS MAKSIŅŠ, viņu sveikt bija ieradušies arī četri vīri no Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes, kuri sirmajam un joprojām staltajam vīram izrādīja visdziļāko cieņu. Tas bija varens skats, kad Uldis Maksiņš, stāvot kopā ar viņiem, dziedāja Latvijas himnu!
Nedaudz ieskatīsimies Ulda Maksiņa kara gaitās, izmantojot Ivara Sniķera pirms gada 22. februārī pārrakstīt pabeigto karavīra atmiņu stāstu Vidzemnieka Ulda Maksiņa atmiņas. Atļāvos fragmentiem pa vidu salikt apakšvirsrakstus, ceru, ka būs interesanti izlasīt, uzzinot, ko vien šim vīram, toreiz vēl jaunam puisim, nācies piedzīvot viņa kara gaitās.
KARAVĪRS STARP KARAVĪRIEM. Ar jubilāru Uldi Maksiņu kopā sveicēji – (no kreisās) Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona štāba virsseržants Ojārs Zīle, 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris pulkvežleitnants Zigmārs Krilovs, 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Kaspars Miezītis un 2. Vidzemes brigādes kapelāns virsleitnants Artūrs Mozga.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv