Piepildītās un nepiepildītās cerības

1990. gada 4. maijā, jāatgādina, 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma attiecīgu deklarāciju, kā arī noteica pārejas periodu, kas noslēdzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas vēlēšanām un darba uzsākšanu.

31. gadadiena, protams, nav apaļa jubileja, un arī šā brīža kopējā situācija, galvenokārt jau pandēmijas dēļ, nav vērienīgas svinības rosinošs faktors, tomēr 1990. gada maija notikumi ir tik nozīmīgi mūsu atjaunotās valsts vēsturē, ka jebkura to gadadiena ir pietiekams iemesls kā minimums izvērtēt, vai mēs turpinām iet pa ceļu, kuru savulaik deklarēja nosacītie tēvi – atjaunotāji. Kā arī to, vai plašas sabiedrības tā laika priekšstati, kāda izskatīsies atjaunotā neatkarība, atbilst šodienas realitātei.

1990. gadā, jāatgādina, mums pastāvēja stipri idealizēta pārliecība, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvija ekonomiski gandrīz nekavējoties atgriezīsies savas vēstures zelta laikmetā – tā dēvētajos Ulmaņlaikos, kamēr politiski, protams, būs rietumu parauga demokrātija – kā pirms Ulmaņlaikiem.