Jau mēnesis, kopš Valmiermuižā atkal strādā pieredzējušais restaurators Juris Pavlovs. Atcerēsimies – pērn rudenī viņš strādāja, atjaunojot vairākus desmitus metru garu posmu sētai, aiz kuras atrodas SIA Valmiermuižas alus saimniecība, šovasar Jurim un bariņam zinīgu palīgu vēl atbildīgāks uzdevums – darbi pie Valmiermuižas pils tornīša saglābšanas i no ārpuses, i no iekšpuses.
Iespējams, pats vērienīgākais kultūras pasākums mūspusē šovasar notika 8. augusta vakarā Burtnieku muižas parkā, kur Agra Daņiļeviča vadītās deju skolas Dzirnas dejotāji kopā ar Burtnieku novada dažādu vecumu dejotājiem atrādīja skatītājiem un klausītājiem viņa oriģinālhoreogrāfijā nedēļu garā kopīgā nometnē tapušo uzvedumu Vakara blūzs. Īpašu smeķi pasākumam piedeva arī muzikālais pavadījums, ko nodrošināja Latvijā izcilākā blūza grupa, kas kopš 2008. gada Čikāgas blūza festivāla pazīstama arī pasaules blūza apritē – Latvian Blues Band.
Jau vairākus pavasarus pēc kārtas Rūjienas novada pašvaldība izsludina finansiālā atbalsta iegūšanas projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi» un katru reizi tam piesakās enerģisku cilvēku – domubiedru kopas, kas savu ideju, iegūstot konkursā ievērību un naudu, gatavas īstenot pašu spēkiem. Šopavasar konkursā uzvarēja pieci dažādi projekti. Viens no tiem – Ipiķos. «Liesma» devās lūkot, kas tur jau paveikts.
Tie, kas apmeklējuši Rūjienas Tautskolu, būs ievērojuši, ka tur arvien aktuāls ir saraksts ar novada iedzīvotāju idejām, kādas prasmes viņi vēl vēlas apgūt savai izaugsmei. Uzskaitījums arvien tiek papildināts, tādēļ liekas, ka mūžizglītības process Rūjienā tāpat kā Rīga nekad nav pabeigts. Ir tikai mērķtiecīgs gājums no viena pie cita izglītošanās projekta.
Viņnedēļ Sēļu muižā norisinājās Mazie opermūzikas un mākslas svētki – jau septīto gadu pēc kārtas. Svētku laikā skatītāju vērtējumam tika nodotas vairākas mākslas izstādes. Tika griezta lenta jaunajai Velvju zālei, tajā ir atklāta keramiķes Sanitas Mickus personālizstāde «Piezīmes mālā». Daļa no izstādes ir atceļojusi atpakaļ no ārzemēm.
MADARA SPRIŅĢE un KĀRLIS VALDOVSKIS dzīvo viensētā Beverīnas novadā, netālu no Mūrmuižas. Kārļa dzimtas mājām ir 200 gadus sena vēsture, kurā šobrīd jaunu lapaspusi šķīruši arī abi jaunieši, pārceļoties no Rīgas. Viņi iekopuši dārziņu, paši sev gādā malku un šobrīd ceļ darbnīcu, kurā veikt plašākus projektus, kas saistīti ar kokapstrādi. Madaras «stihija» ir darbs ar ādu, Kārlim – kokapstrāde. Tā vienam otru papildinot, tālākā nākotnē viņiem plāns ir veidot dizaina mēbeles konkrētiem interjeriem, apvienojot abu prasmes.
Beverīnas novada Kauguru kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvam «Mūri» 2022. gadā gaidāma pusapaļa pastāvēšanas jubileja – 55 gadi. Aiz kalniem arī nav citi dejotājiem nozīmīgi svētki, kam gribas saposties – XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki 2023. gadā.
Nesen Naukšēnu novadā kārtējo reizi ciemojās delegācija no Vācijas pilsētas Borgholchauzenas, ar ko naukšēniešus saista sadarbības līgums. Kā tika uzņemti tālie viesi, stāsta Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS.
Augusta sākumā Ķoņu dzirnavās norisinājās Valmieras SOS bērnu ciemata un zviedru jauniešu atbalsta fonda Livslust organizētā nometne – spēle «Pieaugušo dzīve». Nometnē, kura notika sešas dienas, piedalījās 30 jaunieši vecumā no 14 līdz 17 gadiem gan no Valmieras SOS bērnu ciemata, gan arī no Vidzemes un Gulbenes ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem «AIRI vecākiem».
BENITA AUDZE ir amatniece jau no 1994. gada. Gadu laikā viņa ir iemācījusies veidot dažāda lieluma un formas ādas kārbas/kārbiņas, ādas maisiņus, ādas rotas (auskarus, rokassprādzes u.c.). Kārbiņas var izmantot juvelierizstrādājumu glabāšanai un dāvināt kā suvenīrus.
Konkursā jāizvēlas Mazsalacas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes logo, kas tiks izmantots iestādes prezentācijas materiālos, uz veidlapām, pasākumu vizuālajā noformējumā, vizītkartēs, reprezentācijas materiālos, suvenīros.
KĀRLIS ROKPELNIS ir zemnieku saimniecības «Ūzēni» īpašnieks. Tur tiek audzēti kartupeļi, kas pēc tam tiek pārdoti Aloja-Starkelsen, kur ražo kartupeļu cieti. Kārlis ne tikai nodarbojas ar augkopību, bet arī jau ceturto sezonu spēlē Ramatas amatierteātrī un mazliet arī ceļo.
Raunas novada tūrisma ceļvedī par SIA Raunas Ceplis teikts: «Keramikas darbnīca, kurā ir iespēja iepazīt keramikas trauku un dažādu dizaina priekšmetu izgatavošanas procesu no vietējā māla iegūšanas līdz gataviem izstrādājumiem. Sakopta, ainaviska vieta dažādām tūristu aktivitātēm un atpūtai.»
Liesma nesen pieteicās ciemos, un mums ļoti palaimējās, jo gida lomā bija pats uzņēmuma saimnieks EDMUNDS CINIS.
Dikļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda oficiāli tika reģistrēta 1940. gada 6. jūnijā. Kopš tā laika mainījušies cilvēki, zirgu pajūgu vietā ugunsgaili savaldīt dodas mūsdienīgi aprīkotas speciālās mašīnas. Nemainīgs palicis vienīgi tas, ka ugunsdzēsēji jebkuros laika apstākļos un jebkurā diennakts laikā, saņēmuši ziņu par notikušo nelaimi, steidz palīgā.
Diemžēl informācija par to, kā brīvprātīgie ugunsdzēsēji Dikļu pusē darbojušies četrdesmitajos, piecdesmitajos un pat sešdesmitajos gados, ir gauži skopa, saglabājušās vien dažas fotogrāfijas no 1972. gada, no laika, kad brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībā iesaistījies tagadējais Dikļu BUB priekšsēdētājs ANDRIS KRĒSLIŅŠ.
Par atpūtas centru Mazais Ansis (MA) 2015. gada 4. jūnijā rakstījām Liesmā publikācijā Biznesā palīdz ģimenes un kolektīva vienotība. Šogad 14. jūnijā atpūtas centrs Mazais Ansis nosvinēja 20. gadadienu. Tieši tajā pašā datumā Mazā Anša saimniekiem INĀRAI un VILNIM VAGARIEM apritēja 40 gadi laulībā. Lielāko daļu intervijas laiku sarunājāmies ar Ināru, jo Vilnis bija devies izpildīt darba pienākumus.
Visticamāk, ka augusta otrajā pilnajā nedēļā Valmierā sāksies pamatīgi rekonstrukcijas darbi vēl vienai pilsētā vitāli svarīgai satiksmes artērijai – tiks uzsākta Mālu ielas posma no Beātes ielas (Limbažu ielas rotācijas apļa) līdz Matīšu šosejai pārbūve.
Šī projekta realizācija uzlabos gan iedzīvotāju pārvietošanās apstākļus un drošību, gan šo ielu izmantojošo komersantu vajadzības pēc ērtas satiksmes infrastruktūras.
Kopš pagājušās otrdienas Matīši ne tikai Burtnieku novadā, bet arī tālākiem kaimiņiem ir ne vien kultūras citadele ar rekonstruēto, faktiski no jauna uzbūvēto Tautas namu un tur piedāvātajām garīgo vērtību baudīšanas iespējām, bet arī vieta, kur, neaizbraucot līdz Vidzemes industriālajai galvaspilsētai Valmierai, nokārtot dažādus ikdienā vitāli svarīgus privātos jautājumus. Jo 21. jūlija pēcpusdienā pagasta pārvaldes namā (Skolas ielā 11) šeit ar nelielu svinīgu ceremoniju tika atklāts Burtnieku novada Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs.
Pagājušajā piektdienā konstruktīvā gaisotnē, klātesot valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi vadībai, Burtnieku novada vadības un būvvaldes pārstāvjiem, būvniekiem un iekārtu turpmākajiem ekspluatētājiem, tika parakstīti dokumenti par 2018. gadā sāktā projekta «Silzemnieku poldera sūkņu stacijas pārbūve, Burtnieku pagastā, Burtnieku novadā» sekmīgu realizāciju.
Par tām Burtniekam kā allaž labprāt pastāstīja Burtnieku novada pašvaldības izpilddirektors MĀRTIŅŠ KĻAVIŅŠ:
«Patlaban nedaudz iestrēdzis ir Burtnieku centra pludmales labiekārtošanas projekts, jo darbu veicējs pagaidām aizņemts citos objektos. Pirmdien atvērām iepirkumu konkursa piedāvājumus lielās pontonu laipas ierīkošanai. Patīkami pārsteidza uzvarētāja solītā cena – par 27512 eiro vairāk nekā 80 metrus garo laipu ierīkos firma SIA PONTON. Žēl tikai, ka jauno laipu pēc pāris mēnešiem atkal nāksies demontēt, jo paredzēts, ka ziemas sezonā tā ezerā neatrodas.
Pārgaujas novada logo ir – no Braslas līdz Gaujai ik solis ir vērts. Tas lielā mērā sasaucas ar vietu, kur šoreiz Liesma ciemojas. Jo no zivjaudzētavas Brasla, kas atrodas nieka pāris kilometrus lejpus tilta pār Braslu uz Valmieras – Inčukalna šosejas, šeit izaugušie taimiņu, foreļu un nēģu mazuļi nonāk tieši Gaujas baseina upēs.