Rindas ir garas

Sociālās aprūpes centru pakalpojumi Valmieras novadā

Valmieras novada pašvaldības pansionāts «Valmiera» ir vispārēja tipa pašvaldības sociālās aprūpes iestāde (reģistrēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā), kura sniedz aprūpes pakalpojumu divās ēkās: Rīgas ielā 55 un Kauguru ielā 3.

Valmieras novada pašvaldības iestāde «Sociālās aprūpes centrs «Lode»» ir Valmieras novada pašvaldības izveidota iestāde (reģistrēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā), kura atrodas «Liepkalnos», Lodē, Lodes pagastā.

Valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiāle «Rūja» atrodas Jeru pagastā Rūjienas apvienībā. Visi klienti atrodas pilnā valsts aprūpē.

SIA «Mazsalacas slimnīca» nodrošina 50 paliatīvās un sociālās aprūpes gultas vietas. No 2022. gada 13. maija ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Atrodas Parka ielā 14, Mazsalacā, Valmieras novadā.

SAC «Lode»

Par ikdienu sociālās aprūpes centrā un to, cik ļoti šis pakalpojums šobrīd ir nepieciešams, runājām ar SAC «Lode» direktori GINTU PUTNU.

Lodes sociālās aprūpes centrā ir 86 vietas, no kurām šobrīd 84 ir aizpildītas. Divas brīvās vietas jau ir aizņemtas, pašlaik tiek kārtotas nepieciešamās formalitātes, lai klienti varētu iestāties. Diemžēl ir tā, ka, tiklīdz viena vietiņa atbrīvojas, tā uzreiz tiek aizpildīta – SAC ritenis turpina griezties. Ir ļoti daudz cilvēku, kas gaida rindā uz šo pakalpojumu.

Uz šo klientu skaitu ir 36 darbinieki, skaitot ne tikai aprūpētājas, bet arī saimniecisko daļu. Darbinieki ir atsaucīgi un saprotoši. Mums ir arī pieejamas bezmaksas lekcijas, kuras darbinieki labprāt noklausās un pilnveido savas iemaņas. Pie mums strādā arī divi ārsta palīgi, medmāsa un medmāsas palīgs. Esmu pateicīga, ka mums ir ģimenes ārsts, kas atrodas Rūjienā – nekad neatsaka palīdzību vai konsultāciju jebkurā diennakts laikā.

Darbiniekus atrast nav vienkārši, jo nav tik daudz cilvēku, kas izvēlētos, piemēram, aprūpētāja profesiju. Pie mums ved grants ceļš. Nupat arī bija tā, ka uznāca putenis, šoferiem ar mazu pieredzi tas ceļš bija neaizbraucams. Priecājos, ka manām darbiniecēm ir saprotoši vīri, kas viņas atved uz darbu. Mums ir problēma arī atrast sociālo aprūpētāju, ik pa laikam ieliekam darba sludinājumu, bet līdz šim neesam atraduši, darbs tomēr ir smags, un atalgojums varētu būt lielāks. Ir potenciālie darbinieki, kas atbrauc, saka, ka labprāt strādātu, bet…

Ikdienas darbs

Ikdiena ir kā ikdiena – kādu dienas daļu pavadu kopā arī ar klientiem. Lai gan esmu direktore un tiešajai saskarsmei ar klientiem man nevajadzētu būt daudz, tomēr es zinu, ka viņi mani gaida. Kaut vai no rīta tikai to labrīt pateikt un vakarā – uz redzēšanos. Ir svarīgi arī man kā SAC direktorei parunāties ar klientiem – varbūt kādam ir kāda sāpe, ko vēlas izstāstīt. Tomēr zinu, ka darbiniekiem arī ir ļoti labas attiecības ar klientiem, arī viņi uzklausa, kas klientiem sakāms.

Priecē, ka šogad pie mums iestājās un izstājās klienti, jo veselības stāvoklis uzlabojās. Tas ir svarīgi, ka spējam palīdzēt arī šādiem cilvēkiem, kam palīdzību vajag īslaicīgi. Nereti ir tā, ka šie cilvēki, kam nepieciešama īslaicīga aprūpe, tiek nolikti malā, un ņem tos, kam ir nepieciešama steidzama aprūpe. Arī īslaicīgo aprūpi ļoti vajag, lai cilvēks var atgriezties savā ikdienā, jo ir uzlabojis veselības stāvokli.

Diemžēl klienti kļūst arvien smagāki veselības aprūpes ziņā. Tas nozīmē, ka darbiniekiem arī darbs ir grūtāks, jo runa vairs nav par vienkāršu aprūpi, nereti ir nepieciešama jau medicīniska aprūpe. Šis ir ļoti vajadzīgs pakalpojums klientiem, kas ir guļoši.

Ļoti žēl, ka ir daudz klientu bez tuviniekiem. Tieši viņiem svētku reizēs ir grūtāk, jo ir klienti, pie kuriem tuvinieki atbrauc. Tomēr istabiņās dzīvojošie ir ļoti sadraudzējušies, un, ja brauc pie viena ciemos kāds tuvinieks, tad neaizmirst arī par to otru, kas ir istabā. Tādā ziņā klienti šeit dala priekus un bēdas. Protams, ir gadījumi, kad ir kāds konflikts, bet tāda ir dzīve. Tomēr ikdienu pavadām draudzīgi, kopā arī svinam dzimšanas dienas ballītes.

Dienas ritms

Brīvo laiku katrs pavada tā, kā vēlas, kā var un kā patīk. Kāds skatās televizoru, kāds lasa grāmatas, kāds min krustvārdu mīklas. Protams, ir plānotās nodarbības, pastaigas, vingrošana, pasākumi. Pie mums reizi nedēļā no Rūjienas brauc mācītājs – pie viņa dodas tie klienti, kuri vēlas. Mācītājs dodas arī pie guļošiem klientiem, protams, pie tiem, kuri vēlas. Klientiem ļoti patīk dziedāšanas nodarbības. Mēs saviem klientiem neko neuzspiežam – ja pats vēlas, tad var iet un darīt. Es nesaskatu jēgu tajā, ka spiež cilvēkam darīt to, ko viņš negrib, jo tad būs pretreakcija. Labāk pa labam!

Centrā rit arī aktīva sabiedriskā un kultūras dzīve. Kopīgie pasākumi, svētku svinēšana un viesu uzņemšana pašu mājās padara iemītnieku dzīvi daudzpusīgāku un interesantāku. Nav tā, ka viss notiek aprūpes centra telpās – mēs dodamies arī uz pasākumiem kultūras centrā. Esam bijuši gan uz koncertiem, gan uz teātra izrādēm.

Kovida laiks

Mums lielākoties visi klienti ir vakcinējušies pret Covid-19, arī pret gripu. Šobrīd gan ir kāds, kas ir saaukstējies, kādam ir iesnas.

Es teiktu, ka kovida laikā mūs paglāba tas, ka mēs esam nostāk no centra – klienti brīvi varēja iet elpot svaigu gaisu. Arī saglabājām iespēju tikties ar tuviniekiem ārā, runāties svaigā gaisā. Arī tiem, kas bija ar smagāku veselības stāvokli, saglabājām iespēju satikt tuviniekus, protams, ievērojot visu nepieciešamo drošību, – jā, bija risks, bet tā varbūt kādam bija pēdējā iespēja satikt savus tuviniekus.

Pirms svētkiem novēlu – lai piepildās skaistākie Ziemassvētku sapņi! Lai veselības, veiksmes un panākumiem apmirdzēts Jaunais gads!

GINTA PUTNA, Lodes SAC direktore. Ārijas Romanovskas foto no «Liesmas» arhīva

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022