«Garākā distance, ko vienā dienā mēroju ar riteni, bija 170 km, bet to dienu pavadīju, tikai minoties. Īsākais dienas brauciens bija Čīlē, kur no rīta sapakoju mantiņas, pabraucu nepilnus 4 km un ieraudzīju skaistu vietu pie okeāna. Uzslēju telti un tur paliku divas dienas, ēdiena un dzeramā ūdens man bija pietiekami. Augstākais punkts, ko sasniedzu ar velo, bija aptuveni 5 km virs jūras līmeņa Bolīvijā. Ilgākā pauze no velo, 3 mēneši, man bija Kolumbijā, un visvairāk tarakānus sastapu Centrālamerikā,» stāsta Marika. Viņa min, ka nav jābūt sportistam, lai dotos ceļojumā uz riteņa, bet ir jābūt vēlmei un patikai būt ceļā.
Ceļa sākums Sanfrancisko, Kalifornija
To es izvēlējos, jo tur dzīvo draugi, ko gribēju apciemot, un tā vienkārši aizlidot uz Patagoniju, kas bija mans lielais sapnis, jau nebūtu interesanti. Tāpēc nolēmu sasniegt mērķi, minoties cauri Amerikām. Pie sava labākā drauga – divriteņa – tiku Sanfrancisko, jo šķita, ka ņemt līdzi lidmašīnā no Eiropas būs diezgan dārgi.
Uz velo man bija līdzi viss nepieciešamais, lai varētu nakšņot un doties jebkur. Priekšējā soma bija virtuve, kur bija piederumi gatavošanai: katliņš, panna, krūze, kafijas kanniņa, plītiņa, ūdens filtrs. Man bija līdzi multi degvielas plītiņa, kurai varēju izmantot jebkuru degvielu, kas ir ļoti ērti mazāk attīstītās valstīs, jo degviela ir pieejama visur. Otra priekšējā soma bija garāža, kur atradās visi instrumenti, rezerves kameras (kādas trīs), puslitra ūdens pudele ārkārtas gadījumiem. Viena no aizmugurējām somām bija mans skapis. Otrā aizmugurējā somā bija birojs, viss vajadzīgais strādāšanai. Es esmu grafikas dizainere un strādāju ar dažādiem projektiem, būdama ceļā. Uz riteņa bagāžnieka bija piektā soma, kas bija mana guļamistaba – paklājiņš, telts un guļammaiss. Mazajā stūres somā bija fotokamera, telefons, našķi un divi naudas maki. Īstais maks somā bija labi paslēpts, bet otrs maks bija «zagļiem» – piepildīts ar dažādām monētām, neīstiem dolāriem un vecām bankas kartēm. Vislabākais priekšējā somā gan ir našķi, jo braucot izsalkums var kļūt ļoti liels.
MARIKA LATSONE Ujuni sāls tuksnesī Bolīvijā. Foto no personiskā arhīva