Rokija mūžs — notikumiem bagāts un laimīgs

Rokijs audzis kopā ar vienaudzīti kaķenīti. Par šīm laimīgajām bērnības dienām liecina ne viena vien fotogrāfija. «Viņi viens otru ļoti piecieta,» atklāja saimniece Margarita. Diemžēl kaķītis saslimis un šo pasaulīti pāragri pametis.Mednieks nesanācaJau pašā sākumā Guntis sāka sunītim izkopt pareizo stāju, lai sagatavotu izstādēm. Taču Rokijs, kā izrādījās, ir nepareizais suns: «Ar tām izstādēm mums nekas nesanāca. Tiesnesis parasti bija kāds krievu tautības vīrietis, poļu takšu fans (poļu takši ir nedaudz zemāki, tievāki un ar divreiz garāku purnu), tāpēc Rokijs vienmēr tika izbrāķēts. Vienreiz gan, kad izstādē Liepājā takšu tiesnese bija sieviete no Lietuvas, viņai mēs abi ar taksīti bijām iepatikušies un mums tika piešķirta trešā vieta — netikām izbrāķēti. Tomēr nolēmu, ka vairāk pa izstādēm nebrauksim. Esmu gan vedis taksīti uz Plieņciemu Jūrmalā, kur Rokijs trenējās alām. Saņēmām arī diplomu.» Treniņi bijuši ļoti interesanti. Pa līkloču izveidotajām mākslīgajām koka kastveida alām, kas bijušas aiztaisāmas ar tādiem kā šīberiem, notikušas lapsas medības (lapsa gan bijusi īsta). Jautāju saimniekam: vai lapsai sirdstrieka nepiemetās? Nē, tā esot bijusi pieradināta pie šādiem stresiem. Tur arī Rokijs ticis uztrenēts, lai varētu vest līdzi uz medībām. Taču mednieks no Rokija tā arī nav sanācis. Drosmīgais taksītis mēdzis uzkacināt lielos suņus, pats pēc tam palīdis zem mašīnas, kur viņam lielie netika klāt. Saim­nieks gan atzina, ka no līdzņemšanas atturējis arī tas, ka pirmais taksītis medību laikā pazudis. Tā Rokijs kļuvis par īstu mājas mīļsunīti.