Pārveidojot grāmatas tekstu no fraktūras mūsdienu rakstībā, filoloģe E. Proveja ir saglabājusi tulkotāja K. Hardera lietoto oriģinālo izteiksmes veidu. Teksta labākai uztveramībai tas pielāgots mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas un interpunkcijas normām. Pavārgrāmatas teksts līdz ar to ir kļuvis raitāk lasāms un saprotamāks. Savukārt mūsdienās svešie un retāk zināmie vārdi un vārdu savienojumi apkopoti pavārgrāmatas pielikumā iekļautajā vārdnīcā.
Publicētais pavārgrāmatas pārveidojums ļauj pievērst lielāku uzmanību arī pašam grāmatas sastādītājam un izdevējam – izcilai 18. gs. personībai Kristofam Harderam /Christoph Harder/ (1747 – 1818). Vidzemē, Rubenē, izdotās «Tā pirmā pavāru grāmata» mūsdienu teksta versiju papildina un ievada literatūrzinātnieka Paula Daijas pētījums «Kristofa Hardera loma Vidzemes kultūrvēsturē», kas tapis, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. P. Daija ir veicis mācītāja K. Hardera darbības izpēti, atklājis viņa nozīmīgo devumu Vidzemes un Latvijas kultūrvēsturē, kā arī vēsturiskā un mūsdienu kontekstā izvērtējis viņa sastādīto un izdoto pavārgrāmatu.
Kēnigsbergā dzimušais Rubenes luterāņu draudzes mācītājs K. Harders bija viens no izciliem apgaismības virziena pārstāvjiem Latvijā 18. gs. Tāpat kā, piemēram, Gotharda Frīdriha Stendera darbībā, arī Hardera centienos svarīga loma bija latviešu kultūras un izglītības jautājumiem. Daudzās lietās viņš uzskatāms par «celmlauzi» un jaunu lietu aizsācēju Vidzemē – tas skāra gan Vidzemes puses folkloras mantojuma apzināšanu, gan arī grāmatu sarakstīšanu latviešu valodā un to izdošanu rūpēs par zemnieku izglītību.
K. Harders bijis pirmais Vidzemē, kurš sastādīja un savā drukātavā Rubenē 1785. gadā izdeva ābeci latviešu bērniem. Praktiskas zināšanas vidzemniekiem sniedza arī viņa izdotā «Rēķināšanas grāmatiņa». Hardera un Rubenes drukātavas ieguldījums latvieša apgaismošanā smalkās padarīšanās ir viņa izdotā pavārgrāmata. Tā atklāja muižniecības dzīves smalkumus un tapa, domājot par latviešu tautības muižu pavāriem un pavārēm, kuriem tā kalpoja par palīglīdzekli virtuves darbos.
Pavārgrāmata pārsteidz ar savu vērienu un apjomu – tajā atrodamas tulkotas latviešu valodā un apkopotas 414 ēdienu receptes no dažādiem tā laika pavārgrāmatu izdevumiem vācu valodā, un šeit sastopams plašs ēdienu klāsts. Grāmatā muižu pavāri reiz varēja lūkot gan pēc vienkārši pagatavojamu ēdienu receptēm, gan tādām, kurās lietojamas īpašas izejvielas un sarežģītas tehnikas. Kā atzīmē P. Daija, grāmata ir spilgta ilustrācija rokoko laika «elegantās pasaules» izsmalcinātībai, kurā ikviena dzīves joma, ieskaitot kulināriju, varēja pārtapt mākslas formā.
Rubenes mācītāja K. Hardera sastādītā un izdotā «Tā pirmā pavāru grāmata» kalpo par iedvesmas avotu projektam – reģionālajam gardēžu tūrisma ceļam «Taste HansEATica» (projekts «Livonijas kulinārais ceļš»). Projekta iecere ir tūrisma maršrutā iepazīstināt ar gardēžu pieturvietām – krodziņiem, restorāniem, saimnieču virtuvēm, kas piedāvā ceļotājam vienreizēju iespēju – baudīt ēdienus, kas tapuši, izmantojot kulināro mantojumu. Tostarp gardēdību Vidzemē popularizēt ļauj arī senas receptes, kas atrodamas K. Hardera sastādītajā «Tā pirmā pavāru grāmata» izdevumā.
Pirmās receptes no pārveidotās senās pavārgrāmatas jau aizceļo tautās. Martā «Pavāru radošajā mājā» norisinājās meistarklase, kurā 18. gadsimta receptēs interesantas ierosmes gastronomiskiem eksperimentiem meklēja «Restorāna 3» šefpavāri Ēriks Dreibants, Juris Dukaļskis un piecpadsmit Vidzemes novadu restorānu un krodziņu pavāri.
Bet šovasar Vidzemē plānoti četri kulinārie festivāli, kuru viesi varēs iepazīties ar K. Hardera pavārgrāmatas receptēm, kas būs publicētas ērti lietojamās recepšu brošūrās, un tur sastopamie ēdieni atspoguļos katra pasākuma īpašo tematiku. Kā pirmie 18. gs. gastronomijas «pērles» jau novērtēja interesenti, kuri 14. jūlijā apmeklēja pirmo no četriem iecerētajiem festivāliem – Zaubes savvaļas kulināro festivālu, bet 25. augustā tas būs iespējams arī tirdziņā Burtnieka ezera svētkos. Bez tam notiek arī garšas meistardarbnīcas. Tuvākā – 1. septembrī Tomātu svētkos Brenguļos.
Projekts tiek īstenots «Interreg Estonia-Latvia» programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Projekta kopējais ERAF finansējums – 900820,65 eiro.
Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.