Turpinu būt aktīvs

Ints sevi uzskatot par valmierieti nosacīti, jo šeit strādājuši viņa vecāki un toreizējā 4. vidusskolā mācījies tikai divus pēdējos gadus, to absolvējis 1992. gadā. Tomēr atmiņas par to laiku sirsnīgas.

Pilsēta un skola

«Valmiera man vienmēr patikusi. Tolaik no vienas vietas uz otru pārcelties it kā bija grūti, — jauna skola, sveša vide, bet mani ļoti labi uzņēma, un īstenībā Valmieras skola ir tā, kurai pateicoties iestājos Medicīnas akadēmijā. Pamatskolas laikā vecāki man ļoti centās iestāstīt, ka man jākļūst par ārstu, bet pats domāju: nu kāds es ārsts, būšu sportists! Bērnībā nopietni spēlēju basketbolu Rīgas 3. sporta skolā, vairākkārt ar savu komandu bijām Latvijas čempioni attiecīgajā vecuma grupā, startēju Latvijas jaunatnes izlasē.  Arī Valmierā turpināju spēlēt, bet vidusskolas gados tas vairs nelikās tik svarīgi.

Skolas laiks bija interesants, un pati labākā lieta bija peldbaseins! Atceros, ka pēdējā klasē divus mēnešu pirms žetonu vakara sākām gatavoties: ar Valmieras teātra aktiera Agra Māsēna svētību iestudējām pašu Blaumani, Purva bridēju. Es gan nebiju ne Edgars, ne Akmentiņš, bet atceros, ka iestudējums bija visai moderns.»

BRĪVĀ LIDOJUMĀ. Arī te — kalni. Foto no personiskā arhīva