Beigsies pat tad, ja 31. maijā Saeima nevienu no kandidātiem neievēlēs. Visi iedomu un aklu cerību namiņi sabruks, mums – sabiedrībai un partijām kā tās sastāvdaļai – atgriežoties realitātes nepielūdzamībā. Kādi māli būs, tādus mīcīsim – neiedomājoties, ka ķieģeļa vai krūkas vietā tiksim pie smalkas porcelāna servīzes divpadsmit personām. Valsts augstākās amatpersonas vietā – pie visu varoša supervaroņa.
(Man gan nešķiet īsti godīgi, ka tagadējie kandidāti tiek cītīgi vērtēti un «izjaukti sastāvdaļās», bet, ja vēlēšanas ir vairākās kārtās, citi pretendenti drīkst uzrasties kā truši no burvju mākslinieka cilindra un pat uzdoties par situācijas glābējiem. Bet dzīve vispār nav diez ko godīga padarīšana…)