Valmierieši savai pilsētai
Pirms 90 gadiem Teju vai gadsimta garumā valmierieši pamatoti lepojas ar stalto un krāšņo Piensaimnieku sabiedrības namu. Jauno koppienotavu uzcēla pēc Latvijas Piensaimniecības Centrālsavienības izstrādātā projekta. Kopējās izmaksas sākotnēji plānoja ap 120 tūkstošiem latu. Pie plašām un gaišām telpām Rīgas ielas 41.b tika arī pilsētas bibliotēka un publiskā lasītava. Sapnis par modernu ražotni, kurā nonāktu vienuviet visas piena upes no apkārtējiem pagastiem, radās jau 1923. gada martā. Pārdesmit izlēmīgi zemnieki nodibināja Piensaimnieku sabiedrību. Pagāja vien pieci gadi, un, skat, pašiem sava kopā sanākšanas vieta!
Lūk, ko dažas dienas vēlāk lasītājiem vēstīja laikraksts “Valmierietis”: “1929. gada 8. decembrī iesvētīts Valmieras Piensaimnieku sabiedrības jaunuzceltais nams – tvaika koppienotava. Šis nams ir viens no lielākajiem un staltākajiem Valmierā. Lepni viņš paceļas uz mūsu pilsētas galvenās ielas. Svētku gadījumam nams koši greznots pušķiem, vītnēm un vaiņagiem. Sestdien jau no agra rīta Valmieras ielās redzami gandrīz vai visi pazīstamie apkārtnes lauksaimnieki – piensaimnieki. Plkst. 14 viņi pulcējās savā namā, un zaļumiem dekorētā zāle tik pilna ļaužu, ka nevar uzņemt visus svētku dalībniekus – daudziem jāpaliek koridorā. Garīgo iesvētīšanas aktu izpilda mācītājs Dr. K. Beldavs [..] Runu beidzis, mācītājs svētīja namu un tā cēlājus. Izsmeļošu pārskatu par Piensaimnieku sabiedrības darbību un nama celšanas gaitu sniedza sabiedrības valdes priekšsēdētājs Bergs. Sabiedrība dibināta un savu darbību uzsākusi 1923. gadā. Iesākums grūts. Trūka līdzekļu un rīcības kapitāla. Pateicoties toreizējā sabiedrības priekšnieka enerģiskajai rīcībai, apstākļi sāka pamazām uzlaboties. Sabiedrības darbībai vēršoties plašumā, telpas palika par šaurām, un 1925. gadā valde nolēma pilsētas centrā iegūt zemes gabalu tvaika koppienotavas būvēšanai, lai ķertos pie ēkas būves. Jau 1928. gada 8. decembrī koppienotava uzsāka darbu. Zemes gabala iegūšana un ēkas būve sabiedrībai izmaksājusi vairāk nekā sākotnēji spriests; ap 163.000 latiem. Pārskata beigās Bergs izteica pateicību Valsts Zemes bankai, kura sabiedrībai izsniegusi finanšu aizdevumu. Valmieras piensaimniekus svētku dienā vēl sveica Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības pārstāvis, Valmieras apriņķa priekšnieks J. Ķīselis, Valmieras apriņķa valdes priekšsēdētājs G. Caucis, Valmieras pilsētas valdes pārstāvis, Valmieras Kara apriņķa priekšnieks A. Zvirbulis, Rūjienas un Andrupes Piensaimnieku sabiedrību pārstāvji. Personīgajiem apsveikumiem sekojušas un attiecīgi nolasītas daudzās saņemtās apsveikumu telegrammas. Anonīmais korespondents precizējis, ka diemžēl, neizprotamu iemeslu dēļ, svētkos netikusi aicināta vietējā prese. Pēc iesvētītā nama apskates svētku dalībnieki devušies uz Valmieras Latviešu biedrību, kur pie kopmielasta jautrība un runas neapklusa līdz rīta gaismai.” (Valmierietis, Nr.17., 1929.g. 13.12.)
Valsts Valmieras Kurlmēmo skola – Dzirnavu iela Nr. 7. Foto no Valmieras muzeja krājuma
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv