VP resursu plānošana jāorganizē tā, lai vairumu no lēmumiem varētu pieņemt lokālā līmenī, nodrošinot efektīvu un ātru lēmumu pieņemšanas procesu. Pirmkārt, būtu jānodrošina, ka lielākā daļa Valsts policijas personāla savus ikdienas pienākumus pilda policijas iecirkņos un «uz ielas», pēc iespējas tuvāk un saiknē ar vietējo sabiedrību. Gan kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, gan visas ziemeļvalstis jau ir pārgājušas uz šādu darbības modeli.
Nepieciešams pārstrukturēt personālu no centrālā aparāta un reģionu pārvaldēm uz policijas iecirkņiem. Jāatsakās no ilgstošās prakses policijas iecirkņos veidot specializētas un nošķirtas Kārtības policijas un Kriminālpolicijas nodaļas, tā vietā ieviešot ziemeļvalstu modeli, kurā policijas iecirkņos visi ir «iecirkņa policisti» un ikdienas pienākumus pilda formas tērpos. Tādējādi no funkcionālām VP nodaļām jāpāriet uz reaģējošām un problēmu risinošām struktūrvienībām.