Mans sarunas biedrs un instruktors plosta siešanas īsajā kursā ir jauneklīgi sirms vīrs labākajos plostnieka gados – plosta kapteinis ROMANS POLĪTIS. Viņš ar plostu siešanu nodarbojas jau 22 gadus! Pirmajā reizē pamēģinājuši tikai vienu garā plosta posmu jeb pleni sasiet un pabraukt, lai redzētu, kā vispār tā lieta iet. Tagad jau Romans ir gan plosta kapteinis, gan stūrmanis, gan galvenais darbaudzinātājs jaunajiem plostniekiem.
Cik būtisks mūsdienās ir pats process – plostu būvēšana un braukšana pa Gauju?
Plostu siešana tagad ir tāds paliekošs iespaids no tiem laikiem, kad pa Gauju tiešām pludināja plostus. Būs atmiņas! Kādreiz pa Gauju gāja plosti, kuriem bija 10 līdz 12 plenes, katra 8,5 metru platumā. Šoreiz mums plāns ir 10 plenes, bet man ir aizdomas, ka būs 11… Nu, 10 plenēm koku noteikti pietiks!
Agrāk plostnieka instrumenti bija cirvis, zāģis, ķeksis, montirovka un stieple…
Vēl bija kantāķis, tas, ar ko veļ baļķus upē iekšā. Re, kur zēni uz plenes darbojas ar ķeksi, bet, ja tam noņem metāla galu, tad paliek šoste. Kā tai galā uzliek āķi – atkal ir ķeksis. Ar ķeksi strādā tikai krastā, kad pievelk baļķus, bet, kad brauc ar plostu, tad ķekšiem āķus ņem nost, jo ar tiem var kaut kur aizķerties. Ar šesti tu vari atstumties, piemēram, no krasta vai no kāda šķēršļa upē. Godīgi sakot, daudzi vārdi plostnieku ikdienā nāk no krievu valodas. Citviet Latvijā, piemēram, Kurzemē daži nosaukumi plostniekiem ir citādāki, bet lielākā daļa tomēr visur ir vieni un tie paši.
TIKAI AR MONTIROVKU! Stingri katru baļķi ar stiepli piestiprināt šķērskokam, savelkot cilpu grīstē, var tā, kā to ar universālo darbarīku montirovku prasmīgi dara vēl viens plostu siešanas pirmgadnieks Klāvs Vasilis. Tā pie šķērskoka ar stiepli tiek pievilkts katrs plenes baļķis!