Visu laiku kustībā

– Mēs ar lielu interesi gaidām iedzīvotāju līdzdalības padomju uzsākšanos, kas iestrādāts kā viens no paredzētajiem aktīviem principiem, kā atbalstīt pašvaldības iedzīvotāju idejas. Jaunajā pašvaldību likumu redakcijā ietvertas līdzdalības padomes, tad redzēsim, vai tas būs tāds konkrētāks finansēšanas modelis, jo pašreizējais lielā mērā paredz tikai tik, cik mēs paši kaut kur varam ķert mazos konkursiņus, kaut ko finansiālu varam dabūt no Valmieras novada fonda finansēšanas instrumenta vai arī pašvaldības konkursos, un Jāņparkā arī ir tā, ka esam spējīgi darboties tik, cik mēs esam katrs atsevišķi un visi kopā, – budžeta situāciju Jāņparka iedzīvotāju kopienā raksturo tās vadītāja ANNA BROKA. – Šobrīd esam pavisam nedaudz dabūjuši finansējumu aktivitātei līdz ziemai, kas paredz iedzīvotāju apmācības projektu rakstīšanā, veidosim arī kopīgu kalendāru, lai būtu ko ģimenes locekļiem uzdāvināt – tādas mazas iniciatīvas. Mums bija sirsnīgs pasākums Dūņa mājas pagalma stāsti, ko vēlamies turpināt kādā citā pagalmā dzirdēt un satikties.

Vai ir jau nolūkoti nākamie kandidāti?

Šobrīd negribētu atklāt visas kārtis, jo mums gaidāma sanākšana, un tad mēs varam kopīgi runāt, jo bez šo personu pašu akcepta tas būtu nekorekti. Tam obligāti nevajag vienmēr būt vēsturiskam stāstam, tikpat labi tas var būt vienkāršs iepazīšanās stāsts citam ar citu.

Mums ir arī apstiprināts mazais budžeta projektiņš attiecībā uz gaidāmajiem valsts svētkiem un Ziemassvētkiem. Vienmēr esam centušies radīt īpašu gaisotni. Veids, kā šogad gatavojamies svinēt svētkus, ir pašu radīti rotājumi, kas greznos Jāņparka egli vai kaut ko citu, kas būs izveidots. Par šo iniciatīvu atbildīgā ir Daiga Ramata, un visi esam priecīgi par to. Tad vēl mums ir iesniegti divi projekti – viens no tiem sadarbībā ar pensionāru biedrību Atvasara. Šī biedrība strādā ar citām grupām un citu mērķi, taču mums ir kopīgs sapnis – estrādes izveide. Atvasarai sākotnējā versijā bija iecere to izveidot tuvāk pie pirts, kuras otrajā stāvā ir biedrības telpas, bet tad pēc kopīgām sarunām mēs vienojāmies estrādi pabīdīt vairāk uz centra pusi, kur to varēs izmantot lielāks skaits iedzīvotāju, un tad mēs šo iniciatīvu iesniedzām izsludinātajam iedzīvotāju iniciatīvu projektu pieteikumu konkursam. Ideja tika akceptēta. Vēl mēs no Jāņparka aktīvistu grupas iesniedzām projekta pieteikumu par vidē integrētu bērnu rotaļu laukumu kokos, jo tas nebūs klasiskais bērnu laukumiņš, tomēr tam jābūt pievilcīgam Jāņparka koku teritorijā. Bija atsūtīts viens ļoti labs piedāvājums, kuru mēs arī iesniedzām. Tā ka divi projekti virzīti uz iedzīvotāju balsošanu, bet balsošanas rezultātus mēs vēl nezinām, kaut gan tā beidzās 4. septembrī. Mēģinājām mobilizēt balsotājus, cik nu varējām, kādi ir rezultāti, nav ne jausmas, bet cerams, ka vismaz kaut kāda sabiedrības daļa mūsu ideju akceptēja un nobalsoja par to.

Tomēr pozitīvs balsojums vēl neko negarantē, jo ir atruna, ka rezultātus vēl izvērtēs komisija. Finansējums šādiem projektiem nav paredzēts ļoti liels, un arī bērnu laukumiņu cenas nav diez ko zemas, bet mēs skatījāmies vismaz atsevišķas instalācijas, kuras varētu uzstādīt – kāpšļu veida tīklus un dažādus koka veidojumus līdzsvara treniņiem. Katrā ziņā, arī konsultējoties ar bērniem, tie atzīti par labu esam, un cerams, ka ideja aizies. Tajā teritorijā bērni labprāt uzturētos, bet, kā zināms, šobrīd tur ir tikai soliņi sēdēšanai, var apbraukt ar riteni apkārt, taču mēs tiešām gribētu, lai šāda šāda pievienotā vērtība realizējas.

Vai jums ir sava grāmatvedība, kas apkalpo iegūtos līdzekļus?

Tā kā vienai no mūsu kopienas dalībniecēm pieder īpašums – nevalstiska organizācija, viņa projektu finansējumus slēdz caur savu organizāciju. Esam diskutējuši, vai veidot atsevišķu kontu, bet viss maksā pārāk dārgi, tāpēc mums šķiet lieki radīt organizāciju, kamēr paši neesam tik spēcīgi, lai uzturētu savu grāmatvedību dēļ 500 eiro budžeta aktivitātēm. Tur tomēr vajadzīga jau cita mēroga darbība. Sava ieguldījuma daļu mēs nerēķinām – pīrādziņus paši atnesam un kafiju ielejam, jo tos mēs neuzskatām par izdevumiem. Tēriņi notiek tikai par lietām, bez kurām tiešām nevar iztikt – materiāliem apmācībām vai arī cilvēkiem par uzstāšanos, kurās tiekam īpaši pamācīti.

Ar ko jūsu kopienai ir visciešākie sakari pašvaldībā?

Neteikšu, ka mums izveidoti sakari ar kādu konkrētu personu, pārsvarā tā ir Attīstības nodaļa, kura nupat skaļi izskanēja citu jautājumu pēc, līdz ar to jābrīnās, ka viņiem vispār šobrīd atliek laika runāt par mūsu attīstības un plānošanas projektu. Taču šī ir tā nodaļa, kas nodarbojas ne tikai ar lielajiem infrastruktūras projektiem, bet tās pārziņā ir arī šie mazie finansējuma instrumenti. Šobrīd neteiktu, ka mums ir viegli, jo novads ir liels, konkurence, kas var iesniegt dažādas iniciatīvas, arī mums ir, turklāt lauku apvidiem ir pieejamas LEADER programmas, kuru mums nav, tātad mums atliek tikai tas, kas pilsētā izsludināts uz visu novadu. Nav pieejams finansējums atsevišķi pilsētu apkārtējām teritorijām un atsevišķi lauku apvidiem, un tas, protams, apgrūtina, jo mums ir viens budžets un viena finanšu puse. Kas attiecas uz tādām lielākām, apjomīgākām lietām, tad mēs joprojām ceram, ka pašvaldība būs spējīga aktīvi līdzdarboties mūsu ideju realizācijā, jo mēs jau nevaram uzbūvēt nezin ko, taču mēs varam pieteikt idejas un viņi tad var akceptēt un, ar mums saskaņojot, arī tās īstenot. Mūsu nepiepildītā iecere parka sakopšanā un attīstībā ir puķu dobe Gaujas līkuma veidolā, par kuru nav skaidrs, kā mēs kopīgi to varam realizēt. Attīstības vīzija mums ir, iemērīta teritorija arī ir, bet, lai to realizētu, ir vajadzīgs vairāk nekā viens dārznieks un pieci entuziasti, kuriem patīk rosīties pa dobēm. Mēs esam gatavi palīdzēt, tiklīdz mums pateiks, ka vajag, mēs atnāksim, bet gribam saprast, kā tieši mēs varam palīdzēt.

Vai svētki Jāņparkā notiek ar pašvaldības atbalstu?

Kā kuru reizi. Līdz šim esam nākuši ar savu iniciatīvu, bet pašvaldība mūs ir sadzirdējusi un sapratusi, un tas ir svarīgi. Sadarbībā ar Kultūras centru Jāņparkā notikuši arī bērnu svētki ar orientēšanās stafeti un pašu iedzīvotāju vadītiem aktivitāšu punktiem. Iepriekšējā gadā mums neizdevās atrast pareizos saķeres punktus attiecībā uz Ziemassvētku rotājumiem, jo viņu koncepts atšķīrās no mūsējā, un beigās nebija ne šis, ne tas. Tā gadās, bet mēs centāmies. Šogad cerēsim, ka ar mūsu finansēto budžetu mēs varēsim uztaisīt kaut ko skaistāku, labāku, jo nav viegli katru gadu uzturēt parkā dažādus pasākumus, un tas nav arī mūsu pašmērķis, mēs drīzāk gribam, lai mūs ierauga, saprot, ka tas mums ir aktuāli.

Vai ar uzņēmējiem nav mēģināts sadarboties?

Pagaidām mūsu redzeslokā ir dažādi infrastruktūras objekti, kur galvenais spēlētājs ir pašvaldība. Mēs paši izdomājām pavasarī atvērt siltumnīcu stādu apmaiņai, arī tagad rudenī tā nedaudz darbosies. Šī arī ir mūsu pašu ideja, kurai nav nekāda finansējuma, neviens to neatbalstīja, mēs vienkārši nopirkām mazu siltumnīcu, vienojāmies ar mājas saimnieci Sarmīti, kas ir ļoti aktīva mūsu darbībās. Viņa piekrita siltumnīcu izvietot pie mājas, viņu tas interesē, tā ir viņas lieta, un viņai patīk arī to koordinēt – tā ir tā brīvā iniciatīva un līdzdalība. Ja kāds uzņēmējs atnāktu un teiktu – mēs labprāt gribētu sadarboties, tas būtu diezgan sarežģīti, jo tā ir pašvaldības zeme, arī parks pieder pašvaldībai, tāpēc es nezinu, kā varētu palīdzēt uzņēmēji, lai tas neskaitītos kā korupcija. Es drīzāk to redzu vairāk caur šo instrumentu, kas plānots, jo tur paredzēts arī konkrēts finansējums padomju darbībai, un tad varbūt arī būs iespēja kādu lielāku, apjomīgāku struktūru veidot vai kaut ko, jo šobrīd jau nekam nav paredzēts atsevišķi finansējums, kas palīdzētu administratīvi funkcionēt.

Cik svarīga jūsu kopienas dalībniekiem ir šī darbošanās, vai jūsu rindās vērojams pieaugums?

Mums ir cilvēki, kuriem svarīgi saņemt aktuālu informāciju par notiekošo, uzzināt, ka būs tāds un tāds pasākums, un viņi galvenokārt ir līdzdalībnieki kā apmeklētāji. Un arī tas ir svarīgi, jo, piemēram, kad notika bibliotēkas aktivitāte Lasi ar zvirbuli bērniem, ja mums nebūtu kopienas, tad iedzīvotāju un bērnu skaits nebūtu tik liels atnācis, jo tomēr katrs tajā apkaimē ļoti aktīvi grib iesaistīties, un pasākumā bija ļoti svarīga pašu bērnu līdzdalība. Man šķiet, ka līdzdalība ir aktīva arī bez dāsni finansētām mārketinga kampaņām, cilvēki uz pasākumiem nāk, pie tam mums ir ļoti dažādas mērķa grupas – ir aktivitātes, kas domātas ļoti šauram lokam, piemēram, regulārākas apmācības, kas ir mazāk apmeklētas, bet, kad notiek šie sadarbības pasākumi ar Valmieras bibliotēku vai ar kādām citām institūcijām, tad tas notiek pavisam citā mērogā, un mēs uzskatām, ka arī tā ir mūsu līdzdalība un mūsu aktivitāte. Tā ka paļauties uz to, ka visi tagad nāks un grābs (lapas) vai visi nāks un raks, varu pateikt godīgi – cilvēki nogurst no lietām, kas nav īsti viņu pienākumos, bet kas tomēr jādara, jo nav neviena cita, kas to šobrīd izdara, un tam nav paredzēts pašvaldības finansējums, bet tāpat mēs tur kaut kā trijatā, piecatā sagrābām. Nu, nekas, maza līdzdalība, laiks lietains, nebija patīkams, bet tas notika, un viss! Es uzskatu, ka tas atkarīgs no pasākuma, pat no laika apstākļiem un vēl no ļoti daudziem faktoriem, un pārmest cilvēkam, ka viņš nevar izbrīvēt laiku vai viņam nav intereses par kaut kādu lietu – to mēs nevaram atļauties, jo jāskatās jau kopumā, un, cik mēs varam, tik arī darām, mēs esam kustībā un visu laiku kaut ko darām. Un ir ļoti patīkami, ka mūsu pasākumus, kuri tapuši ar ļoti nelieliem līdzekļiem, bet ar lielu sirdi un siltumu, novērtē novada vadība, jo tas ir cieņas apliecinājums mūsu veikumam.

«JĀŅPARKS neapšaubāmi ir labākā vieta Jāņu svinēšanai Valmierā,» uzskata Anna Broka (otrā no labās) un viņas ģimene. Gustava Māziņa foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023