Pirmajos darba gados Valmierā Vizma bija viena no tiem jaunajiem aktieriem, kas pievērsās Krodera un Ķimeles ticībai, ka teātrim jābūt laikmetīgam un modernam. Un pieņēma šo ticību, dabiski un līdz galam iekļaujoties šī modernā teātra «inkubatorā». Krodera pirmajā «Hamletā» 1972. gadā ar trim tēlotāju sastāviem Vizma spoži nospēlēja vienu no Ofēlijām, kā liecina Rihards Rudāks – «Vizma bija visstiprākā, visredzīgākā un varbūt visvairāk juta līdzi Hamleta traģēdijai».
Vizma ir spēlējusi daudzas un daudzveidīgas lomas, viņas dabas dotais talants ar lielisko humora izjūtu un spilgtajām raksturotājas dotībām ļāvis dažādu kalibru lomas padarīt spilgtas un neaizmirstamas gan teātrī, gan kino (par ko arī kinobalva «Lielais Kristaps» 2017. gadā par Kaimiņienes lomu slimnīcas epizodē Vara Braslas filmā «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru»).