Viņš ir vīrs pašos spēka gados, kurš jau desmito gadu Latvijā, iespējams, vienīgais izgatavo paneļus no… salmiem (koka brusu ietvarā) un no šiem blokiem būvē mājas. Esmu bijis klāt šiem procesiem teju no pašiem pirmsākumiem, pabijis gan paneļu ražošanas cehā, kas ietilpst vienā kolhozu laiku svaru mājā apdzīvotā vietā ar interesantu nosaukumu Pidriķis, gan arī vismaz divos objektos mājas tapšanas stadijā. Šoreiz īsi pārskriesim pāri jau padarītajam, apskatīsim šodienu un palūkosimies nākotnē. Par visām šīm lietām, protams, vislabāk zina stāstīt
Jānis Saulītis, uzņēmuma Seno tehnoloģiju parks īpašnieks un galvenais darbarūķis.
JAU DESMITO GADU SALMU MĀJU BIZNESĀ. Jānis Pidriķī pļaviņā pie savas pirtiņas atspiedies uz salmu bloka.
Kā pie tevis atnāca ideja būvēt mājas no salmiem? Tajā pasakā par trim sivēntiņiem taču vienam no viņiem uzbūvēto salmu mājiņu pa gaisu gaisiem aizpūš vējš, plus vēl daudziem pamatoti nav saliekamas kopā divas lietas – salmi un uguns…
Savulaik, sākot strādāt ekovates ražotnē Valmierā, strādājot ar ekoloģiskiem materiāliem, sapratu, ka mājas būvēšanā par to, ko var nopirkt veikalā, viss nemaz nav tik labi, kā mums stāsta pārdevēji un ražotāji. Atskatoties vēsturē, taču jābūt materiāliem, no kā var uzbūvēt māju, neejot visam pakaļ uz veikalu. Internetā atradu, ka lietuvieši jau ražo šādu produktu – salmu paneļus. Drusciņ kopā ar kolēģi pasēdējām un palauzījām galvas, ka varbūt mums arī vajadzētu pamēģināt. Ja sanāks, tad būs OK. Beigās jau arī sanāca. Tiesa, pagāja kādi četri vai pieci gadi, kamēr no idejas līdz pirmajam normālam panelim tikām. Šodien mums jau ir pasaules līmeņa materiāls!
Kā tiki pie sava ražošanas ceha?
Kā jau tas visur notika, padomju laikam beidzoties un Latvijas brīvvalstij sākoties, visu padomju laika īpašumu strādniekiem dalīja pa tā saucamajām pajām jeb kapitāldaļām. Tā nu mans tēvs tika pie šīs svaru mājas Pidriķī. Sākumā tur tādu kā garāžiņu ierīkojām, kur mašīnas un traktorus apkopām un remontējām, līdz pienāca laiks šeit kaut ko līdz tam nebijušu ieviest… Izdomājām, ka šeit vieta atļauj kaut ko darīt ar salmu paneļiem.
Kad Pidriķī tapa pirmie salmu mājas bloki un kurā vietā šī ēka tika uzbūvēta?
Pirmos eksperimentālos blokus sākām izgatavot šeit, šķiet, 2013. gadā. Tādi paneļi, kurus jau var mājas sienā likt, tapa 2016. gadā. Togad Tukuma pusē arī samontējām pirmo māju no mūsu ražotajiem salmu paneļiem, platība mājai bija virs 100 kvadrātmetriem, varbūt pat visi 120 kvadrātmetri.
Nedaudz statistiku iedod! Cik pa šo laiku salmu mājas esi uzbūvējis. Cik liela pati mazākā un cik plaša pati lielākā? Kurās vietās tās atrodas?
Mazākā māja no mūsu blokiem ir Raunā, tur ir drusciņ virs 30 kvadrātmetriem. Lielākā māja no mūsējām laikam būs Mārupē, tur bija ap 130 kvadrātmetriem. Šogad pirms divām nedēļām samontējām jau astoņpadsmito māju pa šiem desmit gadiem.
Te arī jautājums – kur realizēts pats jaunākais projekts?
Šī māja, ko samontējām 11. jūlijā, ir Garkalnes pagasta Maksteniekos. Tur dzīvojamā platība ir 96 kvadrātmetri.
Zinu, ka tev savulaik bija plāni uzbūvēt Pidriķī ražošanas cehu – plašu, ar mūsdienīgām iekārtām. Kāpēc nesanāca?
Nesanāca tāpēc, ka toreiz, īsti neko nezinot par projektu rakstīšanu un nezinot, kā pareizi šo ēku nosaukt, nosaucu to par ražošanas cehu. Uzreiz iekūlos baigi daudzos visādos birokrātiskos jautājumos, kas to projektu sadārdzināja jau līdz tādam līmenim, ko īsti ar paneļu ražošanu nevarētu atpelnīt. Tāpēc es no tās idejas attiecos. Ja nosaukumā man būtu bijis, piemēram, kāds vienkārši siltināts angārs, būtu pavisam cita lieta. Tikko tu piemini ražošanas ēku, tā uzreiz – atbilstoši Eiropas normām – tiek prasīts silts un auksts ūdens, gaisa kondicionieris, rekuperators, vīriešu un sieviešu tualetes… Gandrīz vēl kabinetu medmāsai arī vajag! Cauru gadu cehā jābūt temperatūrai ne mazāk kā 16 grādiem, lai visi var strādāt šortos un T-kreklos… Nu, tas īsti nebija tas, kas man vajadzīgs.
Varbūt, ka tas pat labi, jo, manuprāt, gara rinda pēc salmu mājām Latvijā vis nestāv…
Protams. Skatoties tīri no dzīves, varbūt labi, ka neiztērēju to naudu, ko varbūt nemaz nevarētu atpelnīt! Būtu tikai iekūlies lielās problēmās, un varbūt manā cehā tagad jau saimniekotu banka vai kāds cits, ja es toreiz būtu aizrāvies ar kādiem kredītiem… Bet dzīvē jau laikam viss nenotiek tāpat vien. Uz mūsu pēdējo mājas būvniecību ieradās divi vīri no Šveices, viņi bija speciāli atlidojuši paskatīties, kas ir salmu māja manā izpildījumā un kā mēs to no blokiem montējam. Viņi tepat Pidriķī padzīvoja pie manis no salmu blokiem darinātajā pirtiņā, parunājām. Viņiem vajadzēja redzēt, kā salmu panelis tiek izgatavots. Abiem vīriem – viens no viņiem bija būvnieks, bet otrs investors – ir tālejoši plāni, šodien (26. jūlijā) saņēmu ziņu no Šveices. Viņi jautā, vai es varu no saviem blokiem astoņstūrainu māju uztaisīt. Tīri sagadīšanās pēc es pirms pāris gadiem vienam zīmētājam uzprasīju, lai uzzīmē man projektu astoņstūru ēkai, varbūt es pats kādreiz tādu varētu samontēt. Re, kur tas viss ir atnācis atpakaļ! Lūk, man jau ir rasējums, kādam visam jāizskatās un ko es varu… Tie jau būtu trapecveida paneļi, ne vairs paralelogrami. Tā tas viss notiek!
Varbūt vīri no Šveices tevi ar kaut ko pārsteidza?
Jā. Ar savu attieksmi. Ja atbrauc investors no ārzemēm, tad Latvijā notiek šādi – valdība, ieņēmumu dienests vai vēl kāds cits dzīvo ar domu, ka, lūk, mazais uzņēmējs Jānis ar kaut ko ņemas, un, ja viņam pēkšņi parādījusies nauda, tātad mēs varētu no viņa kaut ko dabūt… Kaut ko Jānim noņemt. Savukārt investors no Šveices vienu dienu paskatījās, kā es strādāju un kas ir mans produkts, un pēc tam viens no viņa pirmajiem jautājumiem bija: Klausies, kā es varētu tev palīdzēt attīstīt tavu ražošanu, tavas iekārtas, varbūt pat tavu cehu, lai mēs varam kopā nopelnīt. Es tiešām biju uz pauzes! Šādas divējādas attieksmes patiešām cērt acīs!
Pats sev esi uzbūvējis nelielu salmu mājiņu – pirtiņu, tēlaini izsakoties, kā kurpniekam ar zābakiem tev patlaban viss kārtībā…
Jā, viss kārtībā. Baigi noderīga tāda mājiņa. Pirmkārt, pirts kā tāda jau ir forša lieta, sen jau biju par savu pirtiņu sapņojis. Man pie reizes pirts ir arī demo māja. Tie paši Šveices vīri abi atlidoja uz Latviju, nakti pārlaida Rīgā. Tajā sestdienā montējām māju Garkalnes pagastā, viņi abi visu dienu nosēdēja klāt, tas investors ar burtnīcu un pildspalvu rokā visu dienu kaut ko rakstīja. Viņi skatījās, kā mēs montējam, kā strādājam, kā organizēts viss darbs uz vietas. Vakarā visi kopā laidām uz Pidriķi. Abi Šveices vīri jau vecāki kungi, abiem pāri 70. Kad otrā rītā prasīju, kāda bijusi gulēšana pirtiņā, abi atzina, ka tik forši neesot gulējuši sen.
Varbūt dažos vārdos par salmu bloku izgatavošanas tehnoloģiju. No kā, kādā veidā te, Pidriķī, top sienu bloki. Cik zinu, tad daudz palīgu tev šajā procesā nevajag…
Cehā strādājam divatā ar manu dēlu Reini, arī pēdējai mājai blokus kopā gatavojām. 1. jūnijā uztaisījām pirmo paneli un 27. jūnijā – pēdējo. 33 lielie paneļi, trīsmetrīgie, 30 mazie, palodžu un virslogu, paneļi. taču varu te visu darīt arī viens pats. Protams, tad viss notiks ilgāk. Tagad – par tehnoloģiju. Ir mums izgatavota prese, tāda ir vienīgā pasaulē. Tajā ieliekam no koka brusām un saplākšņa galiem veidotu tukšu rāmi. Tad varbūt kādas 40 minūtes ilgst process, kura laikā piepresējam rāmi pilnu ar salmiem. Kad rāmis pilns, uzliek tam apakšu no saplākšņa, tad ņem ārā no preses. Tad ir brīdis, kad rāmi jāsāk apzāģēt, piedzīt ģeometriju, jo bloks uz visām pusēm no salmu spiediena ir par centimetriem četriem pieciem izpleties. Liekam bloku savilcēs, liekam stūra paneļiem atgāžņus, tad bloku nofrizējam ar īpašu frizieru mašīnu, kas arī pašu būvēta. Tad ceļam paneli uz gala augšā…
Vai paneļus tavā cehā var gatavot nepārtraukti?
Interesantākais, ka varam saražot kādus 10 paneļus, bet tad process jāpārtrauc. Tad kraujam paneļus mašīnā un vedam, kur tos var nolikt zem jumta. Tā mums pagaidām lielākā problēma, jo ļoti daudz spēka un enerģijas patērējam šai pārvadāšanai. Varbūt tagad šie Šveices vīri paskatījās, padomās… Es viņiem aizsūtīju arī paša rakstītu iespējamo investīciju projektu. Investors no Šveices, kuram ir uzņēmumi Šveicē, Francijā un Rumānijā un kurš tur arī pats ieviesis daudzus uzlabojumus, manā cehā visu pamatīgi apskatīja un tad par manu bloku izgatavošanas iekārtu pateica īsi – tas ir mersedess! Viņaprāt, te viss izdomāts, viss sagatavots un savā vietā.
Kā tad īsti ir ar ugunsdrošību mājai no salmiem?
Tā ir pakāpi augstāka nekā koka mājai, jo sapresēti salmi nedeg. Otra lieta – salmi atrodas zem apdares, tātad uguns pa taisno īsti tur klāt netiek. Ja arī mājai, iespējams, ugunsgrēka rezultātā varētu nodegt jumta konstrukcijas, tad salmu paneļu sienas reāli nav nodedzināmas.
Salmi… Cik lielas rezerves mēdz sagādāt, lai bloku izgatavošanai pietiktu?
Pagaidām tie man bijuši apmēram 100 salmu ruļļi ik gadus, lai būtu tāda zināma drošības sajūta. Ja tagad sanāks šis lielais projekts Francijā, kur vīri no Šveices plāno ciematu būvēt ar 20 salmu bloku mājām, tad būs jāskatās… Taču tas pagaidām vēl tikai projekts, visticamāk, tur kaut kas varētu notikt vien nākamgad. Skatīsimies, kā būs. Ja vajadzēs vairāk salmus, pirksim vairāk.
Eiropas Zaļais kurss laikam tavu biznesu īsti neietekmē. Tomēr – kādu redzi salmu māju nākotni Latvijā?
Ļoti cerīgu. Nesen kopā ar Mārtiņu Vecvagaru kopā veidojām mārketingam tādu nelielu filmiņu, kurā gan pēdējās mājas montēšana Garkalnē, gan arī šis tas no darba cehā, gan nedaudz apmetuma uzlikšana un vēl dažas nianses no salmu mājas tapšanas. Tad nu viņš man pēc tam teica: «Ja tev būtu riktīgs mārketings, tev nebūtu laika gulēt iet!» Jā, pagaidām man mārketinga aktivitāšu pietrūkst, lai kaut ko plašāk darītu tepat Latvijā, taču, ja tagad parausies kaut kas uz āru, tad būs jāskatās, kā ar visu tikt galā. Es pilnīgi jūtu, ka tā vēl būs!
ŠVEICIEŠU VĒRTĒJUMĀ – MERSEDESS! Jānis (otrais no labās) kopā ar ciemiņiem no Šveices salmu bloku ražotnē, kas Pidriķī iekārtota un ar pašu darinātām iekārtām aprīkota bijušajā svaru mājā.
Autora un Jāņa Saulīša arhīva foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007