Meklē jauno laiku muižniekus
Kā zināms, Valkas novadam šī gada budžets samērā spiedīgs, tāpēc pašvaldībai jāmeklē varianti, kā turpmāk lietderīgi izmantot savus objektus, kuriem dažādu – un vispirms jau tīri finansiālu – iemeslu pēc nevar turpināties to līdzšinējās funkcijas.
Tā nu šovasar uz nosacītās tirgus letes (konkursa rezultātā kāds varētu tikt pie nomas vai patapinājuma līguma) nonācis novada pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums Lugažu muiža Valkas pagastā. Pati muižas ēka celta tālajā 1890. gadā, pirms 16 gadiem nu jau bijušais Valkas pagasta kultūras nams, vēl pērn saukts par Valkas pagasta saieta namu, piedzīvojis rekonstrukciju, iegūstot mūsdienīgus vaibstus. Jā, vēl pavisam nesen te notikuši dažādi pašvaldības organizēti kultūras pasākumi, darbojušies arī vairāki vietējie pašdarbības kolektīvi.
Tāpēc, meklējot iespējamo nomnieku šim objektam, pašvaldība kā prioritāri atbalstāmu izvirzījusi izglītības, sociālās, kultūras, zinātnes un pētniecības telpas izveidi, kas pildītu svarīgu sociālu un dzīves kvalitāti uzlabojošu funkciju.
Pretendēt uz objekta Lugažu muiža apsaimniekošanu nākotnē var gan juridiskas, gan fiziskas personas. Uz vietas apskatīt, kas un kādā kondīcijā šobrīd objektā atrodas un ko ar visu te esošo varētu darīt, varēs nākamajā nedēļā, kad sestdien, 8. augustā, pusdienlaikā pāris stundas nu jau bijušajā Valkas pagasta saieta namā būs iespējams pabūt atvērto durvju dienā.
KAS TE BŪS TURPMĀK? Valkas pagasta saieta nams Lugažu muiža. Foto no Valkas novada pašvaldības arhīva
Aicina palīdzēt apzināt Vidzemes lībiskās kultūrtelpas mājvārdus
Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa aicina iedzīvotājus piedalīties pētījumā par Vidzemes lībiskās kultūrtelpas mājvārdiem un to nozīmi mūsdienās.
Pētījuma mērķis ir apzināt Vidzemes lībiskās kultūrtelpas mājvārdus, to izcelsmi, nozīmi un vietējo iedzīvotāju zināšanas par tiem. Mājvārdi ir nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas glabā liecības par dzimtu vēsturi, saimniekošanas tradīcijām un piederību konkrētai vietai. Daudzi no tiem saistīti ar Salacas lībiešu un igauņu valodas un kultūras mantojumu, tādēļ to apzināšana palīdz saglabāt Vidzemes lībiskās kultūrtelpas identitāti un vēsturisko atmiņu. Vidzemes lībiskā kultūrtelpa ir iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Aptaujas anketa ir anonīma un atrodama Limbažu pašvaldības mājaslapā, un tās aizpildīšana aizņem aptuveni 10 – 15 minūtes. Iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā, un pētījuma rezultāti būs pieejami Vidzemes lībiskās kultūrtelpas mājaslapā.
Ikviens stāsts par mājvārda izcelsmi var kļūt par nozīmīgu ieguldījumu Vidzemes lībiskā kultūras mantojuma saglabāšanā.
Alūksnē atbalsta projektu un uzņem dokumentālo filmu «Kapu svētki»
Sabiedrības balsojumā Alūksnes novada līdzdalības budžeta konkursā ar 15 balsu pārsvaru atbalstīta no Alūksnes teritorijas iesniegtā projekta ideja par funkcionāla savienojuma jeb celiņa izveidi starp Pils un Helēnas ielām, lai nodrošinātu drošāku nokļūšanu Alūksnes Sporta centrā. Par šo projektu balsojuši 265 Alūksnes novadā deklarētie iedzīvotāji. Balsošana par līdzdalības budžeta projektu idejām norisinājās no 7. līdz 20. jūlijam. Šogad bija izvirzīti četri projekti. Otrā vieta ir projektam Alsviķu pagasta Strautiņos, par kuru balsojuši 250 novada iedzīvotāji. Uzvarējušā projekta indikatīvā īstenošanas summa ir 22645,15 eiro.
* * *
Šosvētdien, 2. augustā, Alūksnes pilsētas svētku laikā norisināsies arī kapusvētki. Un jau trešo gadu pēc kārtas režisore Elza Gauja kopā ar filmēšanas komandu atgriezīsies Alūksnē, lai turpinātu darbu pie dokumentālās filmas «Kapu svētki» tapšanas. Filmu studija «Picture House» pie projekta attīstīšanas sāka strādāt 2024. gadā, kad Alūksnē tika iemūžināta vērienīgā kapu svētku tradīcija. Arī šogad filmas veidotāji turpinās dokumentēt kapu svētku norisi, pievēršoties cilvēkiem, kuri šo tradīciju kopj un uztur. Filmēšanas laikā tiks iemūžināti gan sagatavošanās darbi, gan pati svētku norise, atklājot dažādus personiskus stāstus un skatījumus uz šo tradīciju. Filmas uzņemšanu plānots turpināt arī nākamgad, savukārt pie skatītājiem tā nonāks 2028. gadā.
Starptautiskajam glezniecības plenēram «Valdis Bušs» – jau desmit gadi!
No 13. līdz 23. jūlijam Balvos notika jau desmitais starptautiskais glezniecības plenērs «Valdis Bušs», kas šoreiz pulcēja māksliniekus no Latvijas, Itālijas, Armēnijas, Spānijas, Dienvidkorejas un Polijas. Projekta koordinatore, Balvu novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Vineta Zeltkalne zināja teikt, ka desmit gados plenērā pavisam piedalījušies 58 dalībnieki no 27 pasaules valstīm, un tā ir radīta unikāla 157 plenērā tapušo gleznu kolekcija.
Kā tad veicās šoreiz? Plenēra dalībnieki pateicas Balvu novada pašvaldībai, Marka Rotko muzejam un visiem organizatoriem par sirsnīgo uzņemšanu un ieguldījumu plenēra norisē. Valda Buša pārliecība, ka labākās gleznas dzimst dabā, kļuva par kopīgu iedvesmas avotu arī šī plenēra māksliniekiem. Viņi plenēra pirmajās dienās devušies ekspedīcijās dabā – aplūkot Balvu un Viļakas ezerus, izstaigāt Stompaku purva partizānu taku, iepazīt interesantas vietas Balvos un Viļakā, kā arī atrada laiku gleznošanai. Lai gan dalībnieki ieradās no dažādām valstīm un ar atšķirīgu māksliniecisko pieredzi, Viļakas ainavas, gaisma un daba vienoja viņus kopīgā radošā pieredzē. Plenēra noslēgumā – jubilejas izstādē redzamie darbi nu atklāj, cik atšķirīgi katrs mākslinieks interpretējis šo vidi, vienlaikus saglabājot Viļakas nospiedumu savos darbos.
BALVI. Starptautiskā glezniecības plenēra 2026. gada vasaras dalībnieki izstādes atklāšanā Balvu muižā. Publicitātes foto
Karte kabatas formātā
Jaunajā izdevumā aktualizēta informācija par tūrisma objektiem un pakalpojumiem, papildināts ēdināšanas un nakšņošanas vietu piedāvājums, kā arī iekļauti jauni apskates objekti un aktīvās atpūtas iespējas Smiltenes novadā. To sagatavojusi Smiltenes novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļa, un tas ir jauns izdevums latviešu valodā. Mainīts arī kartes formāts, kad ierasto bukletu nomaina karte – kabatas formātā, ko ērti paņemt līdzi pārgājienos, velobraucienos, ekskursijās un citos novada izziņas braucienos. Kartē atrodama arī informācija par dabas objektiem un takām, kultūrvēsturiskām vietām, mājražotājiem, amatniekiem un apskates saimniecībām visā novadā.
Jaunā tūrisma karte ir pieejama bez maksas vairākās tūrisma informācijas vietās novadā, un tā izdota tieši laikā, jo jūlijs un augusts Smiltenes novadā vēl ir dažādiem notikumiem bagāts, kas kopā aicina ne vien savējos, bet arī viesus. Apē augusta otrajā sestdienā ir pilsētas svētki, bet visā novadā 8. un 9. augustā durvis vērs Māju kafejnīcas, un tā ir iespēja apceļot novadu, iepazīt apkārtni, izstaigāt dabas takas un pat gardas maltītes baudīšanu apvienot ar organizētiem pārgājieniem.
Pie Ušuru ezera veidos labiekārtotu vidi
Līdz rītdienai Gulbenes novada pašvaldība gaidīs piedāvājumus atpūtas vietas «Apsīšu peldvieta» labiekārtošanai pie Ušuru ezera Jaungulbenes pagastā. Plānotā līgumcena ir 19800 eiro bez PVN. Izraudzītajam pretendentam pasūtījums būs jāizpilda trīs mēnešu laikā – liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija.
Labiekārtošana paredz piecu elementu uzstādīšanu vai izveidi. Tas ir daudzfunkcionāls divu līmeņu rotaļlaukuma komplekts ar kāpšanas, šūpošanās, slidkalniņa un namiņa elementiem. Ierīces būs paredzētas bērniem vecumā no 3 līdz 12 gadiem.
Plānoti divi piknika galdi ar soliem, divi atkritumu tvertņu komplekti, kas paredzēti dalīti vākto atkritumu ievietošanai. Tiks izveidota droša, ierobežota ugunskura vieta apļa formā ar 2 metru diametru. Uzstādīta tiks arī modulāra tipa smagā koka-betona peldošā laipa (pontons), kas paredzēta gājēju kustībai, peldētāju ērtībām un mazizmēra peldlīdzekļu piestāšanai privātās vai publiskās ūdenstilpēs. Konstrukcija nodrošinās augstu stabilitāti, nestspēju un izturību pret viļņošanos un ledus iedarbību (atkarībā no ekspluatācijas apstākļiem).
Ušurs ir septītais dziļākais ezers Latvijā. Ezeram ir iegarena forma, dienvidu daļā atrodas 40 metru dziļa dzelme, bet tā vidējais dziļums ir 6,8 metri. Ušurs aizņem 1,608 kvadrātkilometrus. Ezerā mīt karpa, mailīte, vēdzele, rudulis, zutis, asaris, karūsa, līdaka, līnis, plaudis, rauda, zandarts. Agrāk tur mājoja arī saldūdens vēži. Ezerā atrodas Līņsaliņa jeb Lāviņas sala, kas izveidojusies no sanesām un pārklāj aptuveni 5. gadsimtā celtās ezerpils atliekas.
Projektu «Novadu balsis skan radio» nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».