Mežs cilvēka dzīves laikā šķiet gandrīz nemainīgs. Taču kokam daži gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai sajustu pārmaiņas, kuras cilvēka acs vēl nepamana. Latvijas mežs šodien aug citā klimatā nekā pirms vairākiem gadu desmitiem.
Pēdējo sešu gadu periodā (2020 – 2026) Latvijā veikti vairāki pētījumi, kas analizē klimata pārmaiņu ietekmi, klimata riskus un mežsaimniecības pielāgošanos.
2025. gadā sagatavotajā Latvijas mežsaimniecības klimata risku un ievainojamības novērtējumā izcelti vairāki riski, kuru nozīme klimata pārmaiņu ietekmē var pieaugt: sausums, vējš, kaitēkļi, slimības, karstuma stress un pārmitrums. Pētījumā uzsvērts, ka visos aplūkotajos klimata scenārijos sagaidāms riska pieaugums. Nav runa tikai par tālu nākotni. Daļa pārmaiņu jau ir redzama arī Vidzemes mežos.
Ne tikai karstāks, bet arī mainīgāks
Runājot par klimata pārmaiņām, vispirms domājam par temperatūras paaugstināšanos. Taču mežam būtiska ir visa apstākļu kombinācija. Siltāks klimats pats par sevi ne vienmēr nozīmē sliktāku meža augšanu. Garāka veģetācijas sezona atsevišķos apstākļos pat var veicināt koku pieaugumu. Taču ieguvums zūd, ja siltumu pavada ūdens trūkums. Ja augsnē tā nav pietiekami, koks piedzīvo sausuma stresu. Samazinās augšana, pasliktinās fizioloģiskais stāvoklis, un ilgstoša stresa gadījumā mazinās arī spēja pretoties citiem apdraudējumiem.
Tieši sausuma stress vasarā ir viens no būtiskākajiem Latvijas mežsaimniecības klimata riskiem. Un tas nozīmē, ka arī Vidzemes mežiem nākotnē arvien svarīgāks būs ne tikai kopējais nokrišņu daudzums gada laikā, bet arī tas, kad lietus līst un cik ilgi starp nokrišņiem saglabājas sausums.
Kad novājinātam kokam uzbrūk mizgrauzis
Viens no pazīstamākajiem piemēriem tam, kā klimata pārmaiņas var pastiprināt jau esošu meža problēmu, ir mizgraužu savairošanās. Par to pēdējos gados dzirdējis droši vien gandrīz katrs meža īpašnieks.
Īpaši nozīmīgs ir egļu astoņzobu mizgrauzis – mazs kukainis, kas var radīt ļoti lielus postījumus pieaugušās egļu audzēs. Valsts meža dienests to sauc par nozīmīgāko kaitēkli, kas apdraud pieaugušas egles. Visbiežāk tas uzbrūk novājinātām vai bioloģiski vecām eglēm, taču masveida savairošanās gadījumā var invadēt arī veselus kokus.
Viens no svarīgākajiem ir sausums. Ilgstoša karstuma un ūdens trūkuma ietekmē egle novājinās un tai samazinās spēja aizsargāties pret kaitēkļiem. Ja vienlaikus mežā ir vētras gāzti vai nolauzti koki, mizgrauzim rodas piemērota vieta savairoties. Savukārt siltākas ziemas var palīdzēt kaitēklim pārziemot.
Cik nopietna šī problēma ir, labi parāda jaunākie dati. 2025. gadā Valsts meža dienests izsniedza vairāk nekā 6000 sanitāro atzinumu par kopumā 7949 hektāru mežaudžu bojājumiem. Visvairāk bojāto platību bija Vidzemes virsmežniecības teritorijā – 2327 hektāri. Kaitēkļu bojājumi veidoja 83% no visām bojātajām platībām, un 99% no kaitēkļu bojājumiem bija saistīti tieši ar egļu astoņzobu mizgrauzi.
Tātad mizgrauzis nebūt nav maza problēma. Tajā pašā laikā jāņem vērā arī laba ziņa: kopumā mizgrauža populācija Latvijā kopš 2025. gada ir samazinājusies. Tomēr 2026. gada maijā VMD brīdināja, ka atsevišķās teritorijās risks joprojām ir augsts.
Tas ir ļoti konkrēts piemērs tam, ko klimata pārmaiņas nozīmē mežam: risks nerodas no viena faktora. Sausums novājina koku, vētra var radīt svaigu kritušo koksni, siltāka ziema var palīdzēt kaitēklim pārziemot, bet silta vasara – ātrāk attīstīties. Vairāki nelabvēlīgi faktori var savienoties un radīt daudz lielākus postījumus nekā katrs no tiem atsevišķi.
Eglei klimats kļūst sarežģītāks
Tieši egle labi parāda, kāpēc nākotnes mežkopībā nepietiks tikai ar jautājumu, cik ātri konkrētā koku suga spēj augt. Eglei nepieciešams pietiekams mitrums, un ilgstošs sausums tai rada stresu. Ja koks ir novājināts, pieaug arī tā uzņēmība pret kaitēkļiem un slimībām. Ja tam pievienojas stiprs vējš, postījumi var kļūt vēl lielāki.
Tāpēc mežkopjiem arvien rūpīgāk jāvērtē, kādas koku sugas un kādos augšanas apstākļos nākotnē būs vispiemērotākās. «Silavas» pētījumos analizēta gan egļu noturība mainīgā klimatā, gan dažādu koku sugu augšanas reakcija uz temperatūru un ūdens pieejamību. Tas nenozīmē, ka egle Latvijas vai Vidzemes mežos pazudīs. Taču jādomā, kur un kādos apstākļos tā nākotnē būs visdrošāk audzējama.
Vētra dažās stundās izdara to, ko sausums paveic gados
Ja sausuma radītais stress uzkrājas pamazām, vētra mežu var mainīt vienā naktī. To ļoti uzskatāmi parādīja arī augusta nogalē Latviju skārusī vētra. 22. un 23. augusta vētras kopējais nodarītais postījumu apjoms mežos, pēc Valsts meža dienesta 3. septembrī apkopotās informācijas, sasniedz gandrīz 500 000 kubikmetru vēja gāztu un lauztu koku. Piektā daļa no šī apjoma konstatēta Vidzemē.
Tas nenozīmē, ka konkrēto vētru var vienkārši nosaukt par klimata pārmaiņu sekām, taču tā ļoti konkrēti parāda, kāds ir viens no riskiem, ko klimata pārmaiņu pētījumi Latvijas mežsaimniecībai prognozē nākotnē.
Īpaši nelabvēlīga kombinācija ir stiprs vējš un pārmitra augsne. Ja zeme ir piesātināta ar ūdeni, koku saknēm ir grūtāk noturēt stumbru. Tādēļ klimata pārmaiņu ietekmē jāraugās ne tikai uz vētru biežumu vai spēku, bet arī uz augsnes mitruma režīmu.
Vēja postījumi nav tikai dabas ainavas jautājums. Meža īpašniekam tie nozīmē neplānotu darbu, iespējamu koksnes vērtības samazināšanos, bojāto koku izstrādi un nereti arī lielākus izdevumus.
Ziemas, kas vairs nepalīdz kā agrāk
Viena no klimata pārmaiņu sekām, ko varbūt vismazāk saistām ar mežu, ir ziemu maiņa. Mežsaimniecībā sasalusi augsne ir ļoti nozīmīga, jo tā ļauj noteiktās teritorijās pārvietoties smagajai tehnikai, būtiski nebojājot augsni. Ja stabila sala periodi kļūst īsāki, mežizstrādes darbu plānošana kļūst sarežģītāka. Tas īpaši svarīgi vietās ar mitrām un kūdrainām augsnēm.
Taču siltākas ziemas ietekmē arī pašu meža organismu dzīves ciklus. Dažiem kaitēkļiem aukstums ir dabisks ierobežotājs. Ja ziemas kļūst maigākas, šis ierobežojums var vājināties. Tādējādi klimata pārmaiņas mežkopībā var izpausties ļoti praktiski – mainās laiks, kad iespējams droši strādāt mežā, un vienlaikus mainās arī apstākļi, kādos dzīvo meža kaitēkļi.
Mežā var būt arī par daudz ūdens
Par klimata pārmaiņām bieži runājam saistībā ar sausumu, taču mežam problēmas var radīt arī pretējais – pārmērīgs mitrums. Spēcīgas lietusgāzes var īsā laikā ienest augsnē lielu ūdens daudzumu. Ja šādi periodi mijas ar sausumu, koku dzīves apstākļi kļūst arvien svārstīgāki.
Tas ir īpaši nozīmīgi Vidzemē, kur mežu augšanas apstākļi ir ļoti dažādi – no sausiem priežu mežiem līdz mitrām un kūdrainām teritorijām. Viena mežsaimniecības recepte visām audzēm nederēs.
Pārmitra augsne var ietekmēt koku augšanu, palielināt vēja postījumu risku un apgrūtināt mežizstrādi. Tāpēc arī augsnes stāvoklim nākotnes mežkopībā būs arvien lielāka nozīme.
Uguns risks pieaug
Karstas un sausas vasaras dabiski liek domāt arī par meža ugunsgrēkiem. Meža ugunsbīstamība klimata pārmaiņu ietekmē var pieaugt, jo ilgstošs sausums un karstums rada uguns izplatībai labvēlīgākus apstākļus. Taču ugunsgrēku risku nosaka ne tikai klimats – ļoti būtiska ir arī cilvēku rīcība, meža apsaimniekošana un ugunsapsardzības sistēmas.
Tāpēc arī šajā jomā pielāgošanās nozīmē labāku gatavību laikam, kad mežā ir sauss, ātrāku ugunsgrēka pamanīšanu un spēju to savlaicīgi ierobežot.
Vai Vidzemes mežs būs citāds?
Droši vien jā. Svarīgi, cik labi mēs spēsim tam palīdzēt pielāgoties. Viens no risinājumiem ir lielāka koku sugu daudzveidība. Ja audzē aug dažādas sugas, to reakcija uz sausumu, slimībām, kaitēkļiem vai vēju nav vienāda. Viena suga var ciest vairāk, cita – mazāk.
Svarīga ir arī pareiza koku sugas izvēle konkrētajai augšanas vietai, kvalitatīvs stādmateriāls, pārdomāta audžu kopšana un savlaicīga bojājumu konstatēšana.
Arvien nozīmīgāka kļūst arī tehnoloģiju izmantošana. Ar satelītu un bezpilota lidaparātu palīdzību iespējams pamanīt meža stāvokļa pārmaiņas un noteikt potenciāli bojātas audzes. Tas ir īpaši svarīgi kaitēkļu gadījumā, jo savlaicīgi pamanīts bojājums dod iespēju ātrāk pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību. VMD jau izmanto satelītdatu analīzi, lai identificētu iespējami mizgrauža bojātas egļu audzes.
Mežs nav tikai cietējs
Klimata pārmaiņu problemātikā būtiski saprast, ka mežs vienlaikus ir arī viens no svarīgākajiem dabiskajiem līdzekļiem klimata pārmaiņu mazināšanai. Augoši koki piesaista oglekļa dioksīdu, bet meža augsne un koksne uzkrāj oglekli. Tādēļ veselīgs mežs ir nozīmīgs ne tikai mežsaimniecībai, bet arī klimata mērķu sasniegšanai. Jo lielāki kļūst klimata radītie meža riski, jo svarīgāk ir saglabāt meža spēju augt, atjaunoties un pildīt savas ekosistēmas funkcijas. Tas maina pašu skatījumu uz mežkopību. Nākotnē nepietiks tikai ar jautājumu, cik daudz koksnes iespējams iegūt no konkrētas audzes. Būs jādomā arī par to, cik noturīga šī audze ir pret sausumu, vēju, kaitēkļiem un slimībām.
Mežs, kas jāizaudzē nākotnei
Mežs aug lēni. Tas ir gan tā lielākais spēks, gan lielākais izaicinājums. Lēmums, kas tiek pieņemts šodien par koku sugu, stādmateriālu vai audzes apsaimniekošanu, var ietekmēt mežu vēl pēc piecdesmit un simt gadiem. Tas nozīmē, ka mežkopim jādomā arī par klimatu, kurā šis koks dzīvos nākotnē.
Vidzemē šis jautājums ir īpaši nozīmīgs. Mežs šeit ir daļa no ainavas, ekonomikas un cilvēku ikdienas. Tas dod darbu, koksni un ienākumus, aizsargā augsni un ūdeņus, uzkrāj oglekli, nodrošina dzīvesvietu daudzām sugām un vienlaikus ir vieta, kur cilvēki dodas atpūsties. Tāpēc klimata pārmaiņu ietekme uz mežu nav tikai mežsaimnieku problēma. Tā ir arī mūsu reģiona nākotnes jautājums.
Šodien mežā vēl redzam to pašu egli vai priedi, ko redzējām pirms desmit gadiem. Taču apstākļi, kuros tā aug, jau mainās, un mežs to jūt. Tagad būtiskākais uzdevums ir spēt savlaicīgi izprast šīs pārmaiņas un izaudzēt mežu, kas tām būs gatavs.
Edmunda Mitenieka foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007