Tiem jāpieskaita pārējo Latvijā esošo bibliotēku krājumi, ko nemitīgi papildina novadpētnieciskais darbs. Varētu rasties jautājums: vai tiešām ir jāsaglabā pilnīgi viss, ko kāds reiz rakstījis un izdevis? Pat nieki un acīmredzamas saturiskas aplamības? Atbilde ir – jā, absolūti viss, kas uz papīra tapis nodrukāts vai pat tikai rokrakstā. Tie var būt nieki un aplamības, taču to vērtēs Laiks, un vēsturei nekas nav nieki.
Cilvēka atmiņa, kā mēs zinām, nav diez ko ilga, un tai nevar pārlieku uzticēties, bet rakstīts vārds un jo sevišķi periodika ir lielisks sava laikmeta spogulis un izziņas avots. Vienmēr gan arī jāpatur prātā izdevuma vēsturiskais fons un cilvēciskais faktors, kā, piemēram, varbūtējas kļūdas iespējamība, tomēr, piemēram, laikraksti, žurnāli u.tml. izdevumi labāk par citiem arhivē notikumus un mūžam mainīgo dzīvi.