Mājai vajag vārdu

Mana draudzene Indra šovasar gādāja savai mātei kapa pieminekli. Jūs jau zināt, ka tā ir visai nopietna un atbildīga lieta. Piemineklim jāietver sevī mīļā aizgājēja būtība, jāizsaka palicēju cieņa, un galu galā arī tas, cik cēls un skaists ir kapakmens, kļūst par ģimenes prestiža jautājumu.
Visvairāk laika prasīja akmens, tā formas un burtu izvēle, taču viens gan viņai bija skaidrs uzreiz – akmenī iekaltie vārdi vēstīs, ka te atdusas Daina no Rozītēm. Vectēva celtās dzimtas mājas Rozītes, kas latviskā ainavā ir patvērums jau trīs paaudzēs, ir pats precīzākais enkurs šajā pasaulē, un ne tik daudz uzvārds vai pagasts ir svarīgs, cik tieši mājvārds. Pat tad, ja dzīve Dainu būtu aizvedusi svešumā un viņai mūža mājas būtu aiz trejdeviņām jūrām, izvēle rakstīt tieši tā būtu saprotama un pareiza.