Ja neskaita pasaules vispārējos, negatīvos procesus, no kuriem kā no atvara virpuļa nevaram izvairīties, pārējais viss taču bijis pašu rokās. Vai reizi no reizes pietrūcis gudrības ievēlēt labākus valstsvīrus, kam būtu vairāk godaprāta un patriotisma? Beigu beigās pretenziju ir tik daudz, ka cerīgāka rītdiena nav saskatāma. Par visām netaisnībām kā akmeņi krīt pārmetumi savai valstij. Sak’, ja tu man dod tik mazu pensiju, es tevi, Latvija, nemīlu. Ja tu mani neatbalsti, bet smacē ar nesamērīgiem nodokļiem, es tevi, Latvija, nicinu. Ja tu man neko nedod, ja esi vienaldzīga pret manām vajadzībām, tu, Latvija, man arī neesi vajadzīga. Par ko te vispār būt patriotam…
Ceļvedis nākotnei
Burtu izmērs