Galu galā dabas stihija tajā pēcpusdienā plosījās tepat kaimiņos, tāpēc bija interesanti par visu jau nākamās dienas pievakarē pārliecināties pašam savām acīm, jo vairāk tāpēc, ka abi postījumu epicentri man, dzimušam Cēsu puikam, labi pazīstami.
Braucot no Valmieras puses pāri Gaujai pie Rāmniekiem, nekas vēl neliecina par vētras sadarīto. Pirmais koku pļāvums ceļa kreisajā pusē kļūst redzams pie pagrieziena uz Ninieri. Zinu, ka te ezera krastā trīs īpašumi, tostarp arī populārā māja kokos, tāpēc iegriežos pa labi. Celiņa kreisajā pusē pamatīgas gāztu koku kaudzes, kaut kas jau sazāģēts, ar baļķiem darbojas forvarders. Savā pagalmā ar grābekli rosās pirmās mājas – tā gan tādā vasaras variantā – saimnieks Andris. Esam pazīstami, tāpēc saruna sanāk pavisam atklāta.
BIJUŠĀ MEŽA PANORĀMA PIE NINIERA EZERA.