Vai Eiropas Savienībā vairs netirgos mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem? Vai nākamo desmit gadu laikā degvielas uzpildes staciju vietā būs elektroauto uzlādes infrastruktūra? Daudz jautājumu, kam pievēršas pasaules metropolēs un par ko jādomā arī Latvijas mazpilsētās.
GAUMĪGI, ĒRTI un videi draudzīgāki ir hibrīdautobusi, bet vēl vairāk elektroautobusi, kas kursē Valmierā, pārvadājot pasažierus īsākos un garākos maršrutos. 2023. gada jūlijā VTU «Valmiera» prezentēja divus jaunos elektroautobusus. Publicitātes foto
Klimata mērķiem trūkst līdzekļu
Gada sākumā eksperti vētīja un pētīja Valsts kontroles atzinumos rakstīto, proti, Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo Eiropas Savienības prasības tiek ieviestas novēloti, liela daļa plānoto SEG emisiju novēršanas pasākumu ir aizkavēti, norādot, ka trūkst finanšu ne tikai plānotajām izmaiņām, bet arī realizētās ietekmes novērtēšanai.
«Latvija nav gatava degvielas jomas pārmaiņām, un no tām sagaidāmais cenu kāpums var būtiski ietekmēt iedzīvotājus. ES prasības ieviestas novēloti, trūkst skaidras nodokļu un dekarbonizācijas politikas, kā arī līdz šim nav pietiekami koordinēta un stratēģiski virzīta biodegvielu un alternatīvo degvielu attīstība,» norādījuši eksperti, kas analizējuši ilgtermiņa stratēģiju, un turpat secināts, ka elektroauto atbalsta jomā un ar to saistītās uzlādes infrastruktūras izveidē un uzturēšanā ilgstoši novirzīts būtisks finansējums bez vienota un skaidra ilgtermiņa redzējuma.
Sabiedrībā dominē viedoklis, ka Latvija ir maza un zaļa valsts, kas atstāj daudz mazāku ietekmi uz klimata neitralitāti, ja vērtē globālā kontekstā, un tomēr Latvija nav neapdzīvota sala, un Latvija ir ES dalībvalsts, bet Savienības dalībvalstu ministri jau lēmuši pat par to, ka 2035. gadā jāizbeidz tirgot jaunas mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem Eiropas Savienības teritorijā. Tātad nesekmēt to, lai pa gludiem autobāņiem un neizbraucamiem pašmāju ceļiem vairs nepārvietotos transports, kura bākā jālej benzīns vai dīzeļdegviela. Tajā pašā līmenī runāts arī par to, ka turpmāk jāaizliedz lietotu automašīnu iegāde. Ir diskusijas, plāni, bet pagaidām nav tiešu lēmumu. Tajā pašā laikā pāreja uz hibrīdauto un elektroauto soli pa solim notiek gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos. Arī pasažieru pārvadātāji Latvijā jau gadus desmit elektrobusu iegādi raksta attīstības stratēģiskajā plānā, un gadus piecus tieši modernāks, videi draudzīgāks transports jau pārvadā pasažierus pilsētās un novadu teritorijās.
Veselīgs transports Gaujas zelta smilšu krāsā
SIA «VTU Valmiera» nopietnas pārmaiņas autobusu parkā viesa 2020. gadā. Valmieras sabiedriskā transporta sistēmā pasažierus sāka pārvadāt deviņi jauni dīzeļa-elektriskie hibrīdautobusi.
«Jaunajiem autobusiem ir mazāks CO2 izmešu daudzums, tie ir klusāki, taču vislielākais ieguvums ir degvielas ietaupījums, vidēji tas vērtējams ap 30%,» toreiz tika uzsvērts publiskajās jauno autobusu prezentācijās. Pēc īsa laika hibrīdautobusu parks tika vēl papildināts, un pamatojums, kas lasāms publiskajā saziņā ar sabiedrību, ir: «Lēmums izvēlēties hibrīdautobusus pieņemts, izvērtējot Valmieras pilsētas maršrutu tīklu, reisu garumus, ņemot vērā arī klimatiskos apstākļus, kā arī iespējas nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju Valmierā.»
Pirms sešiem gadiem tika minēts, ka autobusi ir ērtāki gan vadītājiem, kas tajos pavada garas darba stundas, gan pasažieriem. Tehnoloģiski tika skaidrots, ka hibrīdautobusiem, uzsākot braukšanu, elektrodzinēja piedziņai tiek izmantota saražotā enerģija, kas savukārt ļauj noteiktu laiku braukt ar izslēgtu dzinēju, taupot degvielu. Pašuzlādes dīzeļa-elektriskajiem hibrīdautobusiem nav ierobežots veicamais attālums un nav nepieciešama elektroenerģijas uzlādes infrastruktūra.
Ja runā par finanšu resursiem, tad toreiz lielāko daļu attiecināmo izdevumu par autobusu iegādi sedza no Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Videi draudzīga sabiedriskā transporta iegāde Valmieras pilsētai» līdzekļiem.
Trīs gadus vēlāk, domājot par šo pašu klimatam draudzīgo un ekonomiskāko transportu, jau tika prezentēti elektroautobusi. «Turpinot rūpēties par CO2 izmešu daudzuma samazināšanu, Valmieras pilsētas maršrutu autobusu parku papildina divi jauni Gaujas zelta smilšu krāsas elektroautobusi,» tādi 2023. gadā bija virsraksti, uzsverot, ka modernizācija notiek, ievērojot zaļo kursu.
Tobrīd bija runa arī par vēl vairāku elektrisko mikroautobusu iegādi.
«Liesma» atsaucas uz agrāk publicētajām ziņām, jo aizvadītajā nedēļā sazināties ar VTU «Valmiera» pārstāvi, lai aktualizētu informāciju par to, cik uzņēmums klimatam droši darbu turpina arī 2026. gadā, neizdevās. Mūs interesēja arī uzņēmuma ekonomiskie un klimatam jutīgie ieguvumi, bet uzņēmuma pārstāve saziņā norādīja, ka «šobrīd uzņēmumā ir intensīvs darba periods. Līdz ar to nevaram nodrošināt atbildes uz visiem jautājumiem. Pateicamies par sapratni un aicinām pie šī jautājuma atgriezties vēlāk.» Vēlāk šoreiz nederēja, tāpēc interesējāmies, kā ar elektroautobusiem sadzīvo citā Latvijas reģionā – Kurzemē.
Cauri Ventspilij ar elektromikroautobusiem
Pašvaldības SIA «Ventspils reiss» nodrošina lielāko daļu pilsētas pārvadājumu ar elektroautobusiem un elektromikroautobusiem, kas turklāt tiek daļēji pārbūvēti un komplektēti tepat Latvijā (uzņēmums Electrify). Šādu informāciju mākslīgais intelekts ātri apkopo, ja meklētājā ierakstām vārdu savienojumu «elektroautobusi Latvijas pašvaldībās». Jāpārliecinās, vai MI ir taisnība.
«Pāreju uz elektrotransportu salīdzinoši ilgi plānojām, bet sākām to izmantot pirms trim gadiem. Sākotnēji iegādājāmies 14 autobusus, tad vēl četrus. Elektroautobusu izmaksas ekspluatācijā ir zemākas un vēl jo vairāk pašreizējos apstākļos, kad noticis dīzeļdegvielas cenas straujš kāpums,» reiz izdarītās izvēles un pašreiz būtisko skaidroja pašvaldības uzņēmuma «Ventspils reiss» direktors Arvis Bernics, stāstot, ka tik tiešām uzņēmumā Electrify ražoti un pielāgoti pārvadātāja vajadzībām 22-vietīgi busiņi. Būtiskākais, ka maršrutu galamērķos var veikt nepieciešamo uzlādi.
«Ja galapunktā trīs minūtes mikroautobuss stāv, tad, uzņemot pasažierus, tas mierīgi var atkal nobraukt šos desmit kilometrus no Inženieru ielas dzīvojamā masīva līdz Pārventai,» stāstīja Arvis Bernics, liekot noprast, ka sabiedriskais transports ir ērts un ļoti pieprasīts, un to izmanto gan seniori, gan cilvēki, ikdienas darbos dodoties, gan skolēni.
«Šajā maršrutā iedzīvotājiem pat nevajag zināt autobusa grafiku. Tas kursē ik pa piecām, sešām minūtēm. Ja pasažieris iznāk no mājas, tad mirklis jāuzgaida, un elektrobuss atkal ir pieturā,» tā Bernics, piebilstot, ka elektroautobusu plūsma pilsētā un arī attālāk no centra ir sakārtota. Jaunajiem elektrobusiem ir jaudīgākas baterijas, tāpēc tie var mērot lielus ceļa gabalus. Arī uz 50 vai 60 kilometru attālo Kuldīgu, Dundagu ceļā dodas elektroautobusi.
«Esam pārvadātāji gan pilsētā, gan laukos, un ir plānots autobusu parku vēl papildināt. Elektroautobusi ir izdevīgs risinājums, un vēlos uzsvērt, ka mums vislabākie ir tieši mazākas ietilpības elektroautobusi, jo šo divdesmitvietīgo var ceļā palaist biežāk,» tā «Ventspils reiss» direktors Arvis Bernics, piekrītot, ka tas nodrošina rentabilitāti un tajā pašā laikā pārvadājums ir ne vien pasažieriem ērts un pieejams, bet arī videi drošs.
MAZĀKAS IETILPĪBAS elektriskos mikroautobusus pasažieru pārvadāšanai pilsētā un arī lauku maršrutos izmanto pašvaldības uzņēmums «Ventspils reiss». Populārākā un garākā – 10 kilometru – pilsētas maršruta galapunktos elektrobusam veic uzlādi, un pēc pāris minūtēm tas atkal ir ceļā. Publicitātes foto
Ģimene grib auto!
Kopš 2022. gada Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlējās jaunu vai lietotu elektroauto vai jaunu ārēji lādējamo hibrīdu, bija pieejams valsts atbalsts, taču pienāca arī brīdis, kad lielā pieprasījuma dēļ šis atbalsts beidzās. Iepriekšējā atbalsta programmā par 30 miljoniem eiro elektromobiļus un ārēji lādējamus hibrīdauto iegādājās 6467 iedzīvotāji. To vidū bija 1281 Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājs.
Klimata un enerģētikas ministrijā meklēja risinājumu, jo atbalstāmā grupa bija arī daudzbērnu ģimenes, tāpat vajadzēja izvērtēt, vai un kādā mērā var pircējam piešķirt atbalstu, iegādājoties lietotu elektroauto. Kā zināms, auto tirgū jauni elektroauto maksā dārgi.
Šī gada aprīlī valdība no jauna apstiprināja atbalsta programmu, šoreiz 40 miljonu eiro apmērā, lai iedzīvotāji varētu iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus. Atbalsts paredzēts ne tikai elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei, bet arī ūdeņraža automobiļu pircējiem. Programmā atbalsts arī daudzbērnu ģimenēm un tām ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.
Atbalsta apmērs viena transportlīdzekļa iegādei ir no 3000 eiro līdz pat 9000 eiro. Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājam, kuram ir vairāk nekā trīs bērni, tiek piešķirts papildu atbalsts – par katru nākamo bērnu 1000 eiro. Vienlaikus papildu atbalstu 2000 eiro apmērā iedzīvotājs var saņemt, ja norakstīs savu veco iekšdedzes dzinēja automobili, to nododot apstrādes uzņēmumam vai ziedojot Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Tāpat kā iepriekšējā atbalsta programmā, arī šajā transportlīdzekļu cenu griesti, par kuriem sniedz atbalstu, ir saglabāti nemainīgi – līdz 45000 eiro (bāzes komplektācijā un bez PVN) un līdz 60000 eiro (bāzes komplektācijā un bez PVN) sešvietīgiem un septiņvietīgiem transportlīdzekļiem. Atbalstu var saņemt arī par lietotu elektromobili vai lietotu ūdeņraža automobili, ja automobiļa vecums nepārsniedz septiņus gadus kopš tā reģistrācijas brīža, tā nobraukums uz atbalsta pieteikuma brīdi nepārsniedz 150000 kilometru un transportlīdzeklis Latvijā nav reģistrēts ilgāk par 12 mēnešiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi – klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007