«Pirmdien nevarēsim satikties, jo esmu Rīgā, mēs braucam ekskursijā, un otrdien arī nesanāks, jo būšu Pērnavā. Trešdien? Jā, tad gan, bet pēcpusdienā. No rīta man jāaizbrauc pēc piena un tad uz vingrošanu «Atvasarā»,» tāda bija pirmā telefonsaruna ar Laimas kundzi, kad mēģinājām vienoties par ērtāko vietu un laiku sarunai.
«Man Pēterdienā būs 91 gads,» satiekoties laika ritējumā skaidrību viesa Laima, sakot, ka viņa uz šo skaitli raugās, kā Valmieras pagasta senioru vokālais ansamblis «Mežābele» dzied: Sen pagājusi jaunība un vecums piezadzies, bet es jums saku atklāti, par to man nospļauties. Laima ir minētā kolektīva dalībniece, bet pati smej, ka izgrozās starp diviem senioru kolektīviem, jo dziedāšanas mēģinājumi notiek netālu no mājām iepretim Viesturskolai, kur pagasta senioru kolektīvam sava satikšanās vieta, bet lielākā apritē Laima dodas kopā ar Valmieras pensionāriem un izmanto katru «Atvasaras» piedāvāto iespēju.
DZEJOĻUS es skaitu no galvas. Gribat, es varu «Tālavas taurētāja» četrpadsmit pantus! Ir jākustina kājas, bet arī domas jādzenā, un jābūt cilvēkos,» tā Laima Āboliņa, taujāta par dzīvesprieka eliksīra recepti. Autores foto