Pa ceļam nedaudz apskatījām arī Austriju, piestājām Grācā un uzkāpām augstākajā koka tornī pasaulē, Pyramidenkogel. Kopumā ceļojums ilga astoņas dienas, trīs no tām pavadījām, tikai esot ceļā un piestājot uz pusdienu pauzēm. Jāsaka, autobusu ceļojumos nevar sagaidīt, ka gulēsi šikākajās viesnīcās. Tās lielākoties bija divu vai trīs zvaigžņu viesnīcas, bet ar to pilnībā pietika, bija, kur izgulēties, nomazgāties un pabrokastot. Grūtākais bija tas, ka katru nakti pavadījām pavisam citā viesnīcā, kas nozīmēja, ka principā jādzīvo uz koferiem. Un mācieties no manis: jau pirmajās dienās nepērciet suvenīrus un dažādas lietas mājiniekiem, jo koferis paliks jo dienas, jo smagāks. Labi, ka visur bija kaut vai nelieli lifti, citādi es savu koferi nevarētu uznest līdz numuriņam.
VENĒCIJĀ. Lai gan laikapstākļi nelutināja, vēlētos tur atgriezties vēlreiz. Autores foto