Autora rakstītais izstādei:
«Nu kā lai projām es tieku!
Es tevi ievēroju jau sen. Sen atpakaļ laikā, pirms tikām iepazinušies. Tu mani vēl tad nezināji. Manu sveicienu izlikies nemanot. Uz maniem soļiem vēl neatskatījies. Acu skatiens tev bija tik dzidrs un tāls. Tu redzēji visu kopumā un arī detaļās, no tā nebija iespējams noslēpties. Mācies klausīties, ieraudzīt, vai dzirdi? Kāda balss man nostājās blakus.
No šī brīža, sen atpakaļ laikā, es tevi sevī ierakstīju. Neatkāpos vairs ne soli! Visu tālo vasaru. Nākamo, tad aiznākamo un tā vēl joprojām. Es sekoju tev pa pēdām. Un aizrautīgi mācījos man, pilsētas puikam, šo svešādo pasauli nolasīt.
IESKATS IZSTĀDĒ. Ārijas Romanovskas foto