Zināms, ka kara bēgļi, kas pērnā gada martā, aprīlī meklēja pagaidu mājas mūspusē, tagad dzīvo Vācijā, Nīderlandē, Amerikā, Anglijā, bet lielākā daļa no viņiem, kas sākotnēji bija domājuši, ka bēg no kara uz nedēļu vai mēnesi, tik tiešām pērnā gada vasarā, kad Kijivā kļuva mierīgāk, arī atgriezās mājās. «Liesma» ir sarunājusies ar vairākām ukrainietēm no Kijivas, Harkivas, Svatoves, Dnipro, Čerkasiem, Hersonas. Visbiežāk prom no mājām joprojām ir sievietes, kuru vīri un pārējie ģimenes locekļi, pārsvarā vecāki, lūdz sargāt sevi, bērnus un mazbērnus, kamēr viņi izcīnīs svarīgo Ukrainas uzvaru. Vēl mūspusē paliek un dzīvo ģimenes, kas izbēgušas no okupētajām teritorijām. Kā pirms gada, tā pašlaik pats svarīgākais ir, lai būtu vieta, kur, svešumā esot, pastāvīgi apmesties, un algots darbs.
PRIECĪGA kopā ar bērniem. Jūnijā, kad bija sācies garais vasaras brīvlaiks, ukrainiete Jūlija Horbačova bērniem mācīja angļu valodu. Rudenī viņa turpinās strādāt Valmieras Pārgaujas sākumskolā. Autores foto