Gribi miljonu?

Šad un tad elektroniskajā pastā pienāca vēstules no kādas nedzirdētas Āfrikas valsts prinča, kurš grasījās drīz mirt, un par to, ka nav kur likt sakrāto naudu, bija nobēdājies vairāk nekā par savu drīzo galu. Citreiz atkal tas bija kāds tāls džungļu radinieks vai viņa advokāts un, zaudējis autoavārijā visu ģimeni un arī pats nāvējošas diagnozes skarts, taisījās pie eņģeļiem, bet bija paspējis novēlēt man visu savu bagātību. Man vajadzēja tikai nosūtīt viņam savus pases datus, drusku naudiņas konta atvēršanai vai dokumentu noformēšanai, un viss – es būtu stāvus bagāta un dzīvotu, cepuri kuldama. Vēlāk gan izrādījās, ka tamlīdzīgu mantinieku ir pilna Latvija, jo daudzi bija saņēmuši līdzīgas vēstules. Tās vienmēr bija rakstītas tā, ka nevarēja noprast pat ne to, vai labdaris ir vīrietis vai sieviete, bet ko var gribēt, ja cilvēks raksta, gulēdams nāves cisās! Galvenais, ka mantojuma summa bija ciparos, ko saprot ikviens.