Pasākums visnotaļ zaļš, faktiski tas ir fināls šīgada GreenFest seriālam Latvijā, kura vienu sadaļu nesen varējām baudīt arī Miķeļdienas tirdziņā Valmiermuižā. Taču stāsts šoreiz par muižu, nevis par diskusijām.
Vispirms nedaudz par pašu Ruckas muižu, kas ir viena no mūspuses kultūrvēsturiskām pērlēm. Kaut arī esmu cēsnieks, atzīstos, ka šajā sētā un ēkā esmu pirmo reizi. Arī tāpēc, ka manos skolas gados šī vieta cēsniekiem bez īpašas vajadzības to apmeklēt bija tabu. Bet – visu pēc kārtas.
Ruckas muiža rakstiskajos avotos pirmo reizi minēta 1577. gadā kā daļa no Cēsu birģermeistara Sebastiana Detmera īpašumā piederošās zemes. Muižas pašreizējās ēkas celtas 18. gadsimtā un pārbūvētas līdz pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Ruckas muižas nosaukums cēlies no poļu muižnieka Rucka uzvārda (poļu: Rutzky), kas savā īpašumā muižu ieguva tālajā 1584. gadā.
TĀ REIZ BIJA.