«Ar mīlestību un rūpēm darinātas lietas. Ir forša sajūta, ja radi kaut ko mazam cilvēciņam, kurš nesen ienācis pasaulē. Mēs varam nopirkt gatavu un lēti, bet vai plaša patēriņa precei ir klāt mīļums, laba enerģija? Ja to sedziņu Ķīnā darba nometnē šuj kāds nelaimīgs cilvēks, lai nopelnītu rīsu bļodiņu… Svarīgi, ka mēs varam radīt tepat Latvijā. Man ir ļoti svarīgi, lai viss, ko šuju, ir ērti lietojams, drošs. Man ir četri bērni un arī tā pieredze, kas ir drošs un kvalitatīvs,» pārdomās dalījās pašnodarbinātā Ilze, neslēpjot, ka rokdarbi patikuši arī pusaudzes gados un jaunībā, bet «Susurmiga» tapusi, jo, esot vairāku bērnu mammai, vajadzējis padomāt, kur visvairāk aiziet arī pašas laiks, enerģija un mīlestība, jo, strādājot algotu darbu, pilnu darba laiku, paliek ļoti maz vietas tam, kam klāt turas sirds – ģimenei, mājām, bērniem.
«IR SKAISTI ar manis darinātajām lietām it kā netverami pieskarties arī citiem mazuļiem un nodot šo mīļumu tālāk,» tā Ilze Geidāne, piebilstot, ka pašlaik Susurmigā darāmā netrūkst. Foto no pers. arhīva