Jo savā stāstā par fantastisko vietu Zvārtavas pagastā – Ozolu skolu, kurā nu jau pusotru gadu abi mūziķi mitinās, Evija atzīst, ka abiem piemītot tāds niķis – iegūt īpašumā kādu līdz tam postā aizlaistu vietu, to sakopt, uzfrišināt un pēc gadiem pieciem nodot to tālāk jau nākamajiem īpašniekiem. Kādā trešajā izsolē beidzot tikuši pie šīs ēkas – Ozolu skolas, kura tobrīd jau stāvējusi tukša, bez bērnu kņadas, un kuru Valkas novada pašvaldība ar prieku atvēlējusi viņiem – diviem mūziķiem un kultūras cilvēkiem.
Starp rudenīgi krāsainajiem milzu kokiem skolas ēka no lielceļa kļūst redzama tikai tad, kad jau piebraukts gandrīz klāt. Šobrīd divstāvu nams ar izbūvētu arī mansarda stāvu jau glīts gan no ārpuses, gan iekšpuses. Vienkāršs, bez pārspīlēta glamūra, taču ar labu gaumi iekārtots, piepalīdzot dažiem prasmīgiem koka amatniekiem. Savā ziņā šis tagad arī ekskursiju objekts, un te, protams, zinīga gida lomā pati ēkas saimniece Evija Mundeciema:
«Īstenībā esam ļoti priecīgi, ka esam šeit nokļuvuši. Šī skola ir bijusi ļoti īpaša, tai ir skaista vēsture, kurā es gan vēl neesmu īsti iedziļinājusies. Mēs te esam tikai pusotru gadu, esam nenormāli daudz izdarījuši, tomēr esam vēl tikai tapšanas stadijā…
ROŽAINS SKATS NO SĒTAS PUSES. Jānim Lūsēnam vecāki bijuši skolotāji, taču viņu skolas ēkas drupām – pie Liepājas, Tadaiķos – tagad jau bērzi aug cauri… Tāpēc Jānim šis Ozolu skolas nams īpašs. Par piemiņu visām Latvijā likvidētajām skolām vienā ēkas galā viņa un Evijas stādītu rožu dobe – smaržīgs sveiciens un piemiņa reizē. Ārijas Romanovskas foto