Sarunas sākumā jautāju Agnesei, kā viņa ar sevi iepazīstinātu.
«Reizēm mani mēdz saukt arī par Annu. Tas ir mans pseidonīms dzejā vai arī esmu sev tādu vārdu iedevusi, lai brīžos, kad jūtos vāja, justos stiprāka. Anna ir ļoti stiprs vārds. Manas mammas mammu sauca Anna. Man ir arī lietuviešu asinis. Ja tēvs nebūtu nomainījis uzvārdu, mans uzvārds būtu Rutkēvičus. Laikam sievietēm ir Rutkēvičaite.»
Aizraušanās ar augiem
«Mīlestība pret augiem ir jau kopš bērnības, jo, cik vien atceros, mūsu dzimtas sievietes vienmēr nodarbojās ar augiem. Vecmammas māja ir pilna ar augiem, arī mana mamma mīl augus. Mana mamma Diāna Rutkēviča vispār ir profesionāla dārzniece, pabeigusi Bulduru Dārzkopības skolu ar izcilību. Neesmu vēl saskaitījusi, cik man augu ir kopā, bet to man ir daudz. Mēs ar māsu (man ir dvīņu māsa Madara) tiem dodam arī vārdus. Man tie augi ir kā labākie draugi. Pēdējais augs, kuru iegādājos, bija monstera. Iegādājos septembrī no kādas sievietes tepat Valmierā, un tagad, tuvojoties pavasarim, monsterai šķiļas liela, skaista lapa. Tā man stāv pie gultas, kur guļu, un katru vakaru pirms miega es monsterai pasaku paldies.
AGNESE RUTKĒVIČA par šahu: tas ir meditatīvs, kad spēlēju, neko citu nedomāju. Foto no personiskā arhīva