Beidzot kārtīga «māja»
«Godīgi sakot, šai sezonai bija jābūt Latvijas Olimpiādes sezonai, bet tā nenotika un pat ne kovida dēļ, bet tai neatradās saimnieks, neviena pilsēta nevēlējās uzņemt Latvijas Olimpiādi. Līdz ar to nesanāca tas formāts, uz ko mēs bijām gatavojušies mentāli, un tam visam klāt, protams, pandēmiskā situācija: sezona sākās stipri vēlāk, nekā tas ir ierasts, jo nebija skaidrs, kā atrisināt jautājumus, kas skar spēļu organizēšanu. Beigās viss notika saspiestā sezonā, kurā mums klājās tīri labi,» stāsta treneris.
Sportisti spēja labi adaptēties spēļu grafikam, kas bija saspringtāks nekā citus gadus. Mazāk uzmanības sanāca pievērst spēlētāju fiziskajai sagatavotībai, jo spēle sekoja spēlei. Vairāk tika strādāts pie spēles plāna. «Mums šie faktori netraucēja, it īpaši izšķirošajās spēlēs, kas bija Latvijas Kausā, kurā mēs iekļuvām, pateicoties labajiem rezultātiem, ko mēs bijām sev uzlikuši par mērķi. Pusfinālā arī parādījām savu labāko spēli, tieši otrā puslaika izskaņā, daļēji pateicoties tam, ka tas bija mājas stadions. Toreiz mēs pirmo reizi spēlējām māju stadionā,» tā Kristaps Staņa.
MĀJAS SPĒLĒ septembra izskaņā regbija kluba «Fēnikss» komanda. Karīnas Ielītes foto