Domāju, droši var teikt, ka būsim aizvadījuši Covid-19 gadu. Ja gada sākumā «kovids» bija kaut kas tikai ķīniešus vai itāļus skarošs, tad tagad jau tā ir mūsu ikdiena. Sen vairs neuztraucamies par to, ka kādu dienu saslimušo skaits pārsniedzis simtu. Saprotam, ka ar šo vīrusu būsim spiesti sadzīvot vēl ilgu laiku, visticamāk, arī solītā vakcinēšanās nebūs tūlītējs glābējs.
Esam pārdzīvojuši ierobežojumu laiku pavasarī, pārcietīsim arī tagad. Gribētos tikai saņemt pamatotu skaidrojumu. Sekojot līdzi publiski pieejamajai informācijai, var teikt, ka saslimstības situācija stabilizējas – vismaz salīdzinot pēdējās divas nedēļas. Iepriekš atbildīgā ministre uzsvēra, ka ierobežojumu rezultātus varēs redzēt pēc divām trim nedēļām, tagad to grib momentā. Skumji, bet to, ko vajadzēja paveikt oktobra beigās, cenšas izdarīt tagad. Neaizstāvu «lielveikalu ķemmētājus», bet nesaprotu, kā vīrusa izplatību palielina vai ierobežo zeķbikšu un elektrisko spuldzīšu tirgošanas aizliegums brīvdienās.